Pēdējā laikā arvien biežāk, uzlūkojot smagos lietusmākoņus, nopūtāmies: “Atkal līst! Kad tas vienreiz beigsies? Dārzos vagas pilnas ar ūdeni, pūst zemenes, nekas nestiepjas garumā.” Tomēr lietainās dienas Gulbenes pilsētā palīdzēja atklāt daudzas neizdarības un paviršības.
To, ka pilsēta ir sakopta, nevar noliegt. Visi priecājamies, ka pamazām tiek sakārtotas pilsētas ielas. Tomēr daudzviet to reljefs veidots tā, lai lietusūdens nevis nonāktu kanalizācijas akās, bet krātos zemākajās vietās ielu krustojumos, liekot gājējiem ielu šķērsot nevis pa norādīto pāreju, bet meklējot iespēju, kā apiet izveidojušos “ezeru”. Interesanta dažviet ir cilvēku izpratne par to, kur, kādā slīpumā ierīkojama notekūdeņu aka. Diezin vai ielas augstākā vieta tai būs piemērota.
Lietus nežēlīgi atklāj arī bruģa licēju darba kvalitāti. Dažviet ietvēs izveidojušās ieplakas, kas pilnas ar ūdeni. Ir trīs iespējas, kā tās apiet: brist cauri ūdenim, iepriekš novelkot apavus, balansēt uz ieplakas sausajām malām, kuru platums, labākajā gadījumā, ir desmit centimetri, vai arī ūdeni apiet pa ielas braucamo daļu. Tiesa, arī tas ne vienmēr ir iespējams, īpaši, ja brauktuve ir bedru izraibināta. Lai cilvēks netiktu nošķiests, šādās vietās viss ir atkarīgs no autovadītāja godaprāta.
Lai gan tas tieši nesaistās ar lietu, tomēr aizvadītajās svētku dienās izbrīnu neslēpa arī Aizkapu māju iedzīvotāji. Prieks par ilgi gaidīto asfaltu Zvaigžņu ielā tika uzņemts ar dalītām jūtām. Ja vieni bilda, ka tagad braukšana ir kā pa galdu, tad otri ir izbrīnīti, ka kanalizācijas aku vāki ir redzami tikai vienā ielas posmā. “Tas nozīmē, ka asfalts būs īss prieks, jo, turpinot ierīkot kanalizāciju un ūdensvadu arī Aizkapos, to nāksies uzlauzt,” prāto iedzīvotāji.
