Valodu skolu asociācija uzskata, ka Latvijā vidusskolas beidzējiem ir salīdzinoši zemas svešvalodu zināšanas. Tādēļ Valodu skolu asociācija aicina Izglītības un zinātnes ministriju nopietni pārskatīt svešvalodu apmācību sistēmu un metodiku Latvijas izglītības iestādēs.
Jau šobrīd zemais vidusskolu absolventu svešvalodu līmenis liecina, ka svešvalodu apguve Latvijas skolās ir zemā līmenī, norādot uz inovāciju un pasaulē pierādītu valodu apmācību metožu trūkumu Latvijas skolās.
Par to, ka vidusskolu absolventiem Latvijā šobrīd ir vājas svešvalodu zināšanas, liecina gan “Berlitz” svešvalodu zināšanu pārbaudes rezultāti, kurās no 10 līmeņiem visbiežāk sastopams ir vien 3. zināšanu līmenis, gan arī starptautisko IELTS vai TOEFL svešvalodu eksāmenu rezultāti, kuros mūsu vidusskolu absolventi bieži vien nespēj iegūt prasīto punktu skaitu, lai studētu ārzemēs. Tādējādi vājās svešvalodu zināšanas mazina arī mūsu jauniešu konkurētspēju darba tirgū.
„Asociācijas biedriem ir skaidri definēti, pasaulē atzīti kritēriji, kas nosaka valodas apguves efektivitāti. Zemais vidusskolu absolventu svešvalodu zināšanu līmenis ļauj secināt, ka šie kritēriji netiek ņemti vērā Latvijas skolās. Zināšanas, ko skolās apgūst desmit gadus, ar tādu pašu mācību intensitāti valodas centrā var apgūt gada laikā. Mēs būtu priecīgi, ja ministrija mums sniegtu iespēju to pierādīt,” atzīst „Berlitz” valodu centra direktore, Valodu skolu asociācijas valdes locekle Inga Zeide.
Valodu skolu asociācijas biedri ir gatavi mācību gada laikā veikt angļu valodas apmācības vispārizglītojošās skolas vidusskolas klasei un pēc gada salīdzināt rezultātus ar citām vidusskolas klasēm.
I. Zeide norāda, ka veiksmīgas valodas apguves kritēriji paredz, ka pasniedzējam būtu jāpasniedz sava dzimtā valoda, piemēram, vācu valoda būtu jāmāca pasniedzējam, kuram tā ir dzimtā valoda. Tāpat arī apmācību laikā būtu pilnībā jāizvairās no skolnieku dzimtās valodas lietošanas un mācību procesā jāizmanto tikai apgūstamā svešvaloda.
Eksperti arī apgalvo, ka šobrīd skolās svešvalodas gramatika tiek mācīta atsevišķi no sarunvalodas. Efektīvas valodu apmācības pamatprincipi paredz, ka gramatika un sarunvaloda jāskata vienotā kontekstā, gluži tāpat kā tas notiek dabiskā valodu apguves procesā. Vismaz daļēja šo nosacījumu ieviešana Latvijas skolās ievērojami palielinātu svešvalodu mācību kvalitāti.
