Kā zināms, neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu, lai grozītu Satversmes 112.pantu, papildinot to, ka „valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”. Kā atbilde tam šķiet Saeimas pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot stingrākus sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.
Turpmāk sodīt varēs ne tikai atbildīgās, bet arī juridiskās personas. Par preču pārdošanu, nenodrošinot marķējuma, lietošanas instrukcijas, garantijas dokumentu vai tehniskās pases pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā juridiskajām personām naudas sods būs no 100 līdz 1000 latiem, par atkārtotu pārkāpumu gada laikā – no 500 līdz 2000 latiem. Šādi sodi pieņemti, lai nerastos situācijas, kad uzņēmējiem izdevīgāk ir samaksāt sodu, nekā nodrošināt tulkošanu.
Juridiskajām personām sods paredzēts arī par radio, televīzijas raidījumu un filmu netulkošanu valsts valodā – no 100 līdz 2500 latiem, par atkārtotu pārkāpumu – no 500 līdz 5000 latiem.
Palielināts maksimālais sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai – no 25 līdz 200 latiem, par atkārtotu pārkāpumu – no 200 līdz 500 latiem.
Atliek tikai cerēt, ka arī reālajā dzīvē tas darbosies un sodus arī piemēros. Vēl ļoti gribētos arī atbildīgos par preču aprakstiem aicināt ne tikai informāciju pareizi iztulkot, bet arī burtu lielumu izvēlēties tādu, lai pircējam nevajadzētu līdzi nēsāt palielināmo stiklu. Varbūt arī burtu lielumu vajadzēja noteikt ar likumu…
