Vai repertuāru krievu valodā saistībā ar padomju filmām šobrīd ir ētiski atskaņot?

Gulbenes pilsētas svētku laikā Gulbīšu parkā uzstājās Narvas mazākumtautību kolektīvi un līdztekus igauņu valodai koncertā skanēja ukraiņu, baltkrievu, krievu, tatāru un uzbeku valoda, kā arī tika dejotas dažas šo tautu dejas.
Narvas krievu kultūras biedrības “Nadežda” koris, kurā dziedāja 26 cilvēki, koncertā izpildīja vairākas dziesmas krievu valodā, arī dziesmas no padomju laika kinofilmām, kā, piemēram, “Dziesmiņu par kapteini” no filmas “Kapteiņa Granta bērni”.
“Koris dzied tādas dziesmas, kuras cilvēki varētu atpazīt no populārajām kinofilmām,” pasākuma laikā “Dzirkstelei” pauda viena no Narvas mazākumtautību kolektīvu vadītājām un pasākuma vadītāja Larisa Oļeņina.
Neizpratne par dziesmām krievu valodā
Uzstāšanos pamanīja cilvēki, kuri neizprata šādu izvēli Ukrainas kara kontekstā. Vēlāk video ar šīm dziesmām un neizpratni par šādu “dāvanu pilsētai” tika manīti arī sociālajos tīklos.
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska teic, ka pēc pasākuma nojautusi, ka krievu valodas dziesmas, it īpaši no padomju laika filmām, sabiedrībā varētu raisīt diskusijas.
“Šo Narvas sadraudzības kolektīvu koncertu svētku programmā ielika pēkšņi, un tajā laikā pašvaldības vadītājs Andis Caunītis mūs aicināja šos kolektīvus ielikt svētku programmā,” teic S.Zdanovska.
Neformāla sadraudzība
A.Caunītis “Dzirkstelei” uzsver, ka Narvas pašvaldībai ir neformāla sadarbība ar Gulbenes novada pašvaldību. Lai arī pasākumā tika uzsvērts, ka koncertā uzstāsies Gulbenes novada pašvaldības sadraudzības pilsēta, oficiāli pašvaldība, pēc pēdējiem pieejamajiem datiem pašvaldības tīmekļvietnē, ir slēgusi sadraudzības līgumus ar 20 pašvaldībām un Igaunijā šāda sadraudzība ir tikai ar Repinas pašvaldību.
“Narva ir mūsu sadraudzības pilsēta, bet ar to nav slēgts sadraudzības līgums. Sadraudzība veidojusies neformāli jau kopš 2013. gada. Esam braukuši uz dažādiem pasākumiem, kā arī sadarbojušies ar biedrību Narvā, kura strādā gan ar bāreņiem, gan arī ar dažādās atkarībās nonākušajiem cilvēkiem. Šai biedrībai ir saikne ar dažādām mazākumtautību biedrībām un nodibinājumiem. Viņi sava projekta ietvaros piedāvāja atbraukt uz mūsu pilsētu un piedalīties svētkos no savas puses ar koncertu,” stāsta A.Caunītis.
Caunītis: Muļķīgi vērsties pret valodu
Viņš norāda, ka koncertā uzstājās arī ukraiņu tautības kolektīvi un tieši krievu valoda ir tā, kurā ukraiņi un latvieši nereti komunicē ārpus Ukrainas.
“Es domāju, ka ir gana muļķīgi vērsties pret valodu, jo valoda nav vainīga ne pie kara Ukrainā, ne pie tā, ko dara Putins. Šiem kolektīviem bija vieglāk dziedāt savā nacionālajā valodā, un krievu valoda ir ļoti izplatīta, to arī lieto daudzas tautas. Visu koncerta repertuāru nesaskaņojām, bet zināju, ka šie kolektīvi pārsvarā savā starpā komunicē krievu valodā,” teic Andis Caunītis.
Viņš atzīst, ka veiksmīgāk šajā laikā, kad Ukrainā agresorvalsts ir izvērsusi karadarbību, skaidrāk komunicēt par to, vai pasākumā skanēs krievu valoda. Lai arī ne visu mūziķu repertuāru var pārbaudīt, nākotnē par šo jautājumu var domāt.
“Ir daudzi krievvalodīgie, kuri ir pret Putina izvērsto režīmu, tādēļ es uzskatu, ka valoda nav ne pie kā vainīga,” teic A.Caunītis.
Babris iesaka mazāk rakstīt
Savukārt pašreizējais novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Gunārs Babris uzsver, lai arī neizvēlētos šajā laikā pilsētā rīkot koncertu, kurā skan dziesmas krievu valodā, arī viņš uzskata, ka par krievu valodas pielietojumu dziesmās nav jātaisa liela ažiotāža, kura tikai var palielināt plaisu starp dažādām kopienām.
Uz jautājumu par to, vai šādā gadījumā nevajadzēja brīdināt skatītājus, ka daži skaņdarbi tiks izpildīti krievu valodā, un skaidrot pašvaldības sadraudzības nozīmīgumu, kurš stāv pāri valodas robežām, G.Babris uzsvēra, ka par šīm tēmām nereti tiek runāts negatīvā plāksnē.
“Mans viedoklis ir tāds, ka, jo jūs mazāk par šo rakstīsiet, jo mazāk mēs tautu tracināsim. Ja jums nav vajadzīga sensācija, bet gribas mazāk kurināt naidu starp latviski un krieviski runājošajiem, tad uz šādām lietām vislabāk būtu nereaģēt,” pauž G.Babris.
“Kā politiķis es vēlreiz uzsveru, ka šajā politiski sarežģītajā situācijā es noteikti nebūtu izvēlējies šādu repertuāru,” teic G.Babris un uzsver arī Narvas pārstāvju atbildību šajā jautājumā, kurā būtu bijis jāizsver, ar kādu repertuāru šobrīd cilvēkiem kas varētu asociēties.
Pamats diskusijai noteikti ir
Politoloģe un domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs Providus” direktore Iveta Kažoka uzsver, ka šī situācija ietver nianses, jo, ja kolektīvs atskaņojis vienkāršas kino dziesmas, tad satraukumam neesot pamata. Pavisam cita situācija būtu tad, ja dziesmas būtu no kara filmām.
“Ir būtiski, kā vietējie iedzīvotāji uz to reaģē. Ir cilvēki, kuriem tas šķita pārspīlēti, jo viņi reaģē emocionāli, kad dzird šobrīd krievu valodu no skatuves, bet ir arī tādi cilvēki, kuriem šāda mūzika atgādina ko no bērnības,” teic I.Kažoka.
Viņa uzsver, lai arī politiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, ja dziesmas tiek dziedātas kontekstā ar citām tautībām, tad tajā nav nekādas problēmas.
“Nav jau tā, ka krievu valoda Latvijā neskan. Problēmu šajā gadījumā nesaskatu, taču arī rakstīšana par šo tēmu nav naida kurināšana. Tas ir žurnālista pienākums – mēģināt izgaismot un atspoguļot argumentus “par” un “pret”. Protams, vairāk ar domu, vai nākotnē šādi vajadzētu vai nevajadzētu rīkoties. Pamats diskusijai noteikti ir,” saka I.Kažoka.
Viņa norāda, ka pilnībā izprot politiskās situācijas kontekstā nepatiku pret padomju laika dziesmām.
“Bet no otras puses, daudzas padomju laika dziesmas ir daļa no lielas Latvijas sabiedrības atmiņas. Arī Raimonda Paula un Laimas Vaikules dziesmas daudzas ir krievu valodā. Tas nenozīmē, ka kādā mazākumtautību grupu koncertā šīs dziesmas nevarētu vairs atskaņot. Es pieņemu, ka par šo tēmu gan varētu būt dažādi viedokļi. Šeit noteikti būtu jājautā viedoklis arī vietējiem iedzīvotājiem,” uzsver I.Kažoka.
Aptauja
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.