Dace Kablukova: “Mūsu novada skolās kā otrā svešvaloda tiks piedāvāta vācu vai franču valoda — atkarībā no katras skolas iespējām.”
Mūsu novada skolās bērni joprojām mācās krievu valodu kā otro svešvalodu. Tomēr ar nākamo mācību gadu skolas Latvijā drīkstēs piedāvāt kā otro svešvalodu tikai kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Skolēniem, kuri šogad 1. septembrī sāka mācības 4. klasē, otrā svešvaloda vēl nav jāapgūst, savukārt no 2026. gada 1. septembra 5. klasē kā otrā svešvaloda ir jāapgūst tikai kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi.
Arī līdz šim bērni kā otro svešvalodu varēja apgūt franču, vācu vai citu valodu, bet praksē visbiežāk tika mācīta krievu valoda, jo liela nozīme ir skolas nodrošinājumam ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem.
Turpinās apgūt
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirkstelei” stāsta, ka krievu valodas apguve mūsu novada skolās joprojām ir pieejama. Skolēni krievu valodu mācās no 5. līdz 12. klasei, un ikviens, kurš krievu valodu ir izvēlējies kā otro svešvalodu, to varēs turpināt apgūt līdz pat pamatskolas vai vidusskolas posma beigām. Izmaiņas saistībā ar otrās svešvalodas izvēli stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī. “Mūsu novada skolās kā otrā svešvaloda tiks piedāvāta vācu vai franču valoda – atkarībā no katras skolas iespējām,” saka D.Kablukova.
Viņa stāsta, ka krievu valodu mūsu skolās lielākoties māca pedagogi, kuri vienlaikus pasniedz arī citus priekšmetus un pilda papildu pienākumus, piemēram, strādā pagarinātās dienas grupā vai skolas bibliotēkā. Daļa skolotāju savas karjeras laikā ir pārkvalificējušies citās jomās, piemēram, datorikā, ģeogrāfijā. Daži skolotāji vienlaikus māca matemātiku vai sākumskolas posma mācību priekšmetus. Ir arī pedagogi, kas skolā uzņemas atbildību par karjeras izglītību vai skolēnu pašpārvaldi. Šāda skolotāju daudzpusība ļaus skolēniem pabeigt krievu valodas apguvi līdz pamatskolas vai vidusskolas posma beigām, lai arī skolotāja darba stundu skaits krievu valodas priekšmetā pakāpeniski samazināsies.
Franču valodai mazāka piekrišana
Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece “Dzirkstelei” skaidro, ka likums šogad ir mainījies un ar šo mācību gadu otro svešvalodu 4. klasē vairs neuzsāk mācīt.
“Bet mēs vienalga lūdzām izvēlēties, kādu otro svešvalodu vēlas apgūt, lai saprastu, vai mainās sastāvs klasēm otrās svešvalodas pēc vai tomēr ne. Nākamajā mācību gadā, kad 5. klašu skolēni uzsāks otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja izvēlēties tikai no divām svešvalodām – vācu vai franču, savukārt līdz šim bija trīs valodas – vācu, franču un krievu valoda,” stāsta L.Silauniece.
Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece “Dzirkstelei” skaidro, ka likums šogad ir mainījies un ar šo mācību gadu otro svešvalodu 4. klasē vairs neuzsāk mācīt.
“Bet mēs vienalga lūdzām izvēlēties, kādu otro svešvalodu vēlas apgūt, lai saprastu, vai mainās sastāvs klasēm otrās svešvalodas pēc vai tomēr ne. Nākamajā mācību gadā, kad 5. klašu skolēni uzsāks otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja izvēlēties tikai no divām svešvalodām – vācu vai franču, savukārt līdz šim bija trīs valodas – vācu, franču un krievu valoda,” stāsta L.Silauniece.
Iepriekšējos mācību gados valodu izvēlē visbiežāk pirmajā vietā dažādu iemeslu dēļ bijusi krievu valoda, tai sekoja vācu valoda un trešajā vietā bija franču valoda.
“Ja raugāmies uz nākamo mācību gadu, kad izvēles iespējas ir tikai starp vācu un franču valodu, skaidri redzams, ka pārliecinoši uzvar vācu valoda, jo franču valodu izvēlas mazāks skolēnu skaits. Kāpēc tā? Godīgi sakot, runājot ar vecākiem, lielākā atruna ir tāda, ka viņiem pašiem nav bijusi saskarsme ar franču valodu. Viņi baidās, ka tā ir sarežģīta, līdz ar to uztraucas, kā bērnam veiksies, jo paši nevarēs palīdzēt. Savukārt vācu valodu daudzi vecāki paši ir apguvuši, un līdzīgs pamatojums agrāk bija arī krievu valodas izvēlei – proti, vecāki domāja, ka varēs bērniem palīdzēt. Tomēr praksē tas nav devis nekādu īpašu ieguvumu. Ir gan daži skolēni, kas atsakās no krievu valodas un pāriet uz piedāvāto, piemēram, vācu valodu, taču to skaits ir neliels. Tie, kas jau mācās krievu valodu, to var arī pabeigt,” stāsta L.Silauniece.
Gulbenes novada vidusskolas direktore atzīst, ka atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas skolā sākumā radīja noteiktas emocijas, īpaši tiem, kuriem ģimenē ir divvalodība, taču kopumā pāreja ir notikusi diezgan viegli.
Aicināja domāt par pārkvalificēšanos
Gulbenes novada vidusskolā krievu valodu māca četri skolotāji. “Jau iepriekšējos gados esam runājuši un aicinājuši viņus domāt par pārkvalificēšanos,” stāsta L.Silauniece.
Viena no krievu valodas skolotājām ir arī angļu valodas skolotāja, un krievu valodas stundu viņai ir maz, lielākoties māca angļu valodu. Vēl cita skolotāja pārkvalificēties neplāno, jo ir tuvu pensijas vecumam, un, visticamāk, nākotnē varētu strādāt kā skolotāja palīgs, ja būs šāda vajadzība un finansiālas iespējas skolai. L.Silauniece saka, ka vēl viens krievu valodas skolotājs ir ieguvis ģeogrāfijas skolotāja kvalifikāciju, taču problēma ir tā, ka ģeogrāfijā ir maz stundu, tāpēc nākotnē viņam, iespējams, būtu jādomā vēl par kādu citu priekšmetu. Viņš bija apsvēris iespēju apgūt spāņu valodu, bet atteicās, jo studijas ilgst četrus gadus.
Savukārt skolotāja Elizabete Robežniece jau ir pārkvalificējusies un tagad strādā arī par datorikas skolotāju. Arī viņai krievu valodas stundu ir maz. Viņa “Dzirkstelei” saka: “Kāpēc datorika? Pirmkārt, mēs dzīvojam tehnoloģiju pasaulē. Jau skolas laikā man labi padevās informātika. Mani iedrošināja pārkvalificēties mana krustmāte, kura arī ir datorikas skolotāja. Mācījos gadu Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijā un ieguvu tiesības mācīt datoriku vispārējās pamatizglītības pakāpē. Mācības bija gan klātienē, gan attālināti. Lielākais izaicinājums bija programmēšana, tā kā skolas laikā tādas vēl nebija, bet, sākot apgūt, ļoti ieinteresēja vizuālās programmēšanas vietne “Scratch”, tur var veidot gan animācijas, gan spēles. Bērnus tas ļoti interesē, attīsta loģisko domāšanu. Nākotnē gribētu vēl mācīties. Sākumā bija doma mācīties par logopēdu, bet, tā kā mācības bija tikai Liepājā un jāmācās četrus gadus, tad nu nebija iespējams visu apvienot, jo mājās mani katru vakaru gaida savi bērni: Alekss mācās 4. klasē, Elisai ir tikai 3 gadi. Bet šī doma par logopēdu, iespējams, realizēsies nākotnē. Vēl jau viss ir tikai priekšā. Man ļoti patīk strādāt skolā un redzēt, kā bērni izaug! Strādāju arī skolas “Dinamikā” – tā ir interešu izglītība: 3D printēšana, lāzergravēšana, robotu programmēšana.”
Izsaka vēlmi par spāņu valodu
Nākotnē Gulbenes novada vidusskolā tomēr tiek apsvērta iespēja piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu, piemēram, spāņu valodu. “Esmu mudinājusi skolotājus par to domāt, jo arī sarunās ar vecākiem un bērniem ir dzirdēts, ka daudzi labprāt apgūtu spāņu valodu,” saka L.Silauniece.
Tomēr, kā viņa norāda, problēma ir stundu slodze. Pat tad, ja skolotājs iegūst spāņu valodas skolotāja kvalifikāciju, mācoties četrus gadus, tad slodzes piedāvājums, ko skola var nodrošināt, ir neliels. Piesaistīt jaunu speciālistu, kurš māca tikai spāņu valodu, ir grūti, jo ar vienu priekšmetu nepietiek, lai nodrošinātu pilnu darba slodzi. Reālāk būtu, ja spāņu valodu varētu mācīt kāds skolotājs, kuram jau ir citas valodas vai mācību priekšmeta zināšanas, tā apvienojot priekšmetus un nodrošinot lielāku slodzi. Pagaidām šī iecere vēl nav īstenojama, taču skola seko līdzi piedāvājumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka patlaban spāņu valoda kā otrā svešvaloda tiek pasniegta 64 Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Ministrijas veiktā aptauja rāda, ka spāņu valoda pērn bijusi trešā izvēle skolās uzreiz pēc vācu un franču valodas. Šī gada maijā izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes tikšanās laikā ar Spānijas vēstnieku Latvijā Manuelu Alamu Orenesu, Ārlietu ministrijas Spāņu valodas pasaulē nodaļas ģenerāldirektoru Giljermo Eskribano Manzano un izglītības ekspertiem tika apspriestas turpmākās sadarbības iespējas izglītības un zinātnes jomā, īpašu uzmanību veltot spāņu valodas kā otrās svešvalodas mācību piedāvājumam Latvijas skolās.
Bez lieka stresa
Arī Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva atzīst, ka pārejas periods saistībā ar otrās svešvalodas izvēli skolā aizritējis bez lieka stresa.
“Šobrīd notiek pakāpeniska pāreja – “mazā astīte”, kas palikusi ar krievu valodu kā otro svešvalodu. Lielākās klases pabeidz, un pakāpeniski kā fakultatīvu piedāvājam arī vācu valodu. Mēs esam izvēlējušies vācu valodu, un šobrīd tiek nodrošināta vācu valoda. Kāpēc vācu valodas izvēle? Mums laikam viss sakrita – vajadzības ar piedāvājumu un pieprasījumu līdzsvarā. Tā ka pat netika izteikta vēlme par citu valodu. Arī vēsturiski agrāk skolā ir mācīta vācu valoda. Arī ir skolotājs, kas māca vācu valodu,” stāsta A.Loseva.
Savukārt skolotāju, kas pagaidām māca krievu valodu, skola esot piesaistījusi pagājušajā gadā. “Šis skolotājs strādā vairākās skolās, Rankas pamatskola nav vienīgā darbavieta,” stāsta skolas direktore.
Lizuma pamatskolā šobrīd kā otro svešvalodu skolēni apgūst krievu un franču valodu. “Mūsu ukraiņu skolotājai ir franču valodas izglītība, un viņa tagad vēl Latvijā iestājās franču valodas kursos,” stāsta Lizuma pamatskolas skolotāja Inese Dambe.
Stāķu pamatskolas direktore Diāna Šķēla stāsta, ka Stāķu pamatskolā šobrīd kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu. “Ir atsevišķi bērni, kas uzsākuši vācu valodu, tad to arī turpina. Plānojam kā otro svešvalodu piedāvāt vācu valodu. Viss atkarīgs no vecāku vēlmēm. Ja vēlēsies spāņu valodu, tad meklēsim pedagogu, kas varēs mācīt spāņu valodu. Mums ir daudz jārunā ar vecākiem un jāvienojas par vienu valodu, jo finansējums ir ierobežots, lai mācītu dažādas svešvalodas. Domāju, ka vecāki ir saprotoši, un visi kopā izvērtēsim, kura varētu būt otrā svešvaloda, ņemot vērā iespējas, ko var piedāvāt skola, un arī nepieciešamību, kuras dzīvē bērniem būs vajadzīgas,” saka D.Šķēla.
UZZIŅA
No 2026. gada 1. septembra izglītības iestādei vispārējās vidējās izglītības programmā jānodrošina skolēniem iespēja apgūt otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tādējādi tiks sekmēta ES un EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguve un veicināta jauniešu pilnvērtīgāka iekļaušanās Eiropas izglītības telpā, nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas gan Latvijā, gan ES un ārpus tās.
AVOTS: IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA
Kādu otro svešvalodu izvēlējies mācīties jūsu bērns?
VIKTORIJA, KURAS BĒRNI MĀCĀS GULBENES NOVADA VIDUSSKOLĀ:
– Pirms vairākiem gadiem vecākie bērni izvēlējās krievu valodu. To apgūs līdz 9. klasei. Uzskatām, ka, mūsu reģionā dzīvojot, šī valoda ir jāzina. Vecākajai meitai, kura mācās jau 9. klasē, ar valodas apguvi iet normāli, bet dēlam, kurš mācās 7. klasē, neiet tik labi, jo nav ar ko runāt un vēlmes papildus lasīt literatūru krievu valodā nav, bet nepietiek tikai ar stundās izņemto vielu. Uzskatu, ka ļoti lēnām iet uz priekšu un trūkst motivācijas šo valodu mācīties. Bet mēs, vecāki, kad vajag, varam palīdzēt.
Pirms diviem gadiem jaunākā meita izvēlējās franču valodu līdzās vācu valodai, jo vienkārši patīk šī valoda. Viņa ir lasījusi par Franciju kā valsti un kopā ar vairumu savu klasesbiedru izvēlējās šo valodu. Ļoti motivē klases audzinātājas pērn uzstādītais mērķis klasei – ja visi labi mācīsies, tad 9. klasē dosies uz Parīzi. Mēs kā vecāki nevaram neko palīdzēt pie šīs valodas apguves.
Jaunākais dēls, beidzot 3. klasi, izvēlējās vācu valodu, jo bija to sācis apgūt jau pirms pusgada caur “Duolingo”. Mēs ģimenē mēdzam mācīties valodas kā hobiju caur šo aplikāciju. Un arī klases lielākā daļa izlēma par labu vācu valodai. Tā kā tikai 5. klasē būs reāla šīs valodas apguve skolā, tad šobrīd viņš katru dienu kādas 10 minūtes velta “Duolingo” valodas nodarbībām.
LĪGA, KURAS MEITA MĀCĀS GULBENES NOVADA VIDUSSKOLĀ:
– Meita, kura mācās 5. klasē, kā otro svešvalodu izvēlējās franču valodu. Kāpēc tāda izvēle – nezinu. Liekas, ka Eiropai tuvāka un plašāk izmantojama. Viņai ļoti patīk franču valoda, bet tās apguve ir diezgan sarežģīta.
MARINA, KURAS MEITA MĀCĀS GULBENES NOVADA VIDUSSKOLĀ:
– Pagājušajā gadā meita kā otro svešvalodu izvēlējās franču valodu, jo tā gribēja. Ar valodas apgūšanu iet dažādi. Franču valoda ir svešvaloda, kas jāapgūst no nulles. Viss ir jauns. Ikdienā bērnam nav bijusi saskarsme ar šo valodu atšķirībā no citām svešvalodām, kuras dzirdēja jau no mazotnes. Domāju, ka meita izdarīja pareizu izvēli – mācīties franču valodu.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
