LĀCIS, KURŠ JAU PIRMS TAM BIJA KĻUVIS PAR BIEŽU VIESI bitenieka Rolanda Krevica bišu dravā, arī tagad rudenī nolēmis neatteikties no saldā kāruma. Pirms došanās ziemas miegā viņš dravu, kura atrodas Stradu pagasta Ozollīčos, apmeklējis gandrīz nedēļas garumā katru nakti, lai kārtīgi pamielotos. Pirmdien no rīta lāča izpostītajā dravā ieradās attiecīgo dienestu pārstāvji, arī no Dabas aizsardzības pārvaldes, lai fiksētu faktu, ka te uzdarbojies lācis. Arī “Dzirkstelei” bija iespēja redzēt lāča postījumus dravā – sabojātie stropi un izmētātie rāmīši liecināja par dzīvnieka viesošanos un meklēto medu.
R.Krevics stāsta, ka lācis sāk apciemot dravas vietās, kuras bitenieks uzskatīja par potenciāli drošām, un tas notiek arī māju tuvumā.
“Lācis nāk ēst medu gandrīz katru nakti jau nedēļas garumā,” saka Rolands.
Šoreiz lācis apciemojis Rolanda dravu Stradu pagasta Ozollīčos, bet pirms tam ķepainis viesojās viņa dravā, kas atrodas dažus kilometrus no Gulbenes novada robežas Balvu novadā. “Tajā vietā gan vairs nav postīts, bet bijis lācis tur ir. Pakasījis zem elektriskā gana zemi, bet sapratis, ka tur nevarēs tikt, līdz ar to neko nebija darījis,” stāsta bitenieks.
Bojā iet astoņas bišu saimes
Savukārt par vietu, kur lācis pavisam nesen viesojies, Rolands saka, ka, visticamāk, tas ir viens un tas pats lācis, kas šajā teritorijā apmeties un nāk uz dravu.
“Postītas ir divas vietas, jo stropi man te ir divās vietās. Arī pa ceļu viņš ir gājis no vienas vietas uz otru, un ir redzamas pēdas. Visi aizsardzības pasākumi ir maksimāli veikti, lai lācis vairs nenāktu: ir elektriskais gans, smaržas, lai nenāk tuvumā. Smaržas der jebkādas, kas lācim varētu nepatikt. Smaržas, kas atgādina cilvēku. Tagad pēc visiem pasākumiem, ko esmu izdarījis, nav nācis. Varbūt arī ir nācis, bet neposta stropus. Šoreiz bojā gājušas kopā astoņas bišu saimes: četras vienā novietnē un četras – otrā. Tās ir pagalam! Lāči barojas ziemai. Staigā un meklē, kur var paēst,” stāsta Rolands.
Viņš turpina, ka bites ir devušās gulēt, bet ķepainis neļauj viņām galīgi nemaz gulēt.
“Tagad pēdējās naktis stropi ir nosargāti ar strāvu. Sapūtu vēl visapkārt sieviešu smaržas. Bet ir, kas arī zem elektriskā gana izrokas – kāda lācim tā pacietība un kāda augsne. Ja ir smilts, tad vieglāk izrakties. Šīs dravas man te jau ir ļoti sen, un te lācis ir pirmo reizi pie maniem stropiem, bet pirms tam lāči šajā apkārtnē jau bija veikuši posta darbus,” stāsta Rolands.
Viņš arī saka, ka elektriskais gans ir no visefektīgākajiem pasākumiem, ar to var ierobežot dravu no visām pusēm un liegt lāčiem piekļuvi.
Rolands zina, ka arī Līgo pagastā kādu biškopi apciemojis lācis visas vasaras garumā un viņam izpostīti kopā 20 stropi.
Minimālās mēnešalgas apmērs
Pirmdien uz lāča izpostīto dravu ieradās arī komisijas pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī no Valsts meža dienesta. “Tas nepieciešams, lai var pieteikt kompensāciju,” skaidro Rolands.
Dabas aizsardzības pārvaldē “Dzirkstele” noskaidroja, ka šādi postījumi bišu dravās tagad rudenī Gulbenes novadā ir divi, kur Dabas aizsardzības pārvalde ir klātesoša. “Un tie abi ir manējie,” saka Rolands.
Kompensāciju izmaksā, ja ir sabojāti četri stropi, proti, postījumam ir jāsasniedz minimālās mēnešalgas apmērs. Stropiem jābūt reģistrētiem un ir jābūt veiktiem aizsardzības pasākumiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē lasāms, ka Latvijā brūno lāču populācija pamazām pieaug un šobrīd pētnieki uzskata, ka Latvijā ir ap 150 sugas īpatņiem. Ziemeļvidzemē to klātbūtne kļūst arvien pamanāmāka.
