Eiropas Parlamenta apvienotā Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja šodien ar lielu vairākumu atbalstīja deputātes Ineses Vaideres ziņojumu par pilnīgu Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu, kā arī deva savu piekrišanu sarunu uzsākšanai ar ES Padomi.
“Esmu gandarīta par kolēģu praktiski vienbalsīgo atbalstu šim ārkārtīgi nozīmīgajam likumdošanas priekšlikumam, kas paredz jau ar 2027. gada 1. janvāri aizliegt visu Krievijas naftas un gāzes importu uz ES. Šis ir liels sasniegums. Pēc sēdes franču žurnāliste jautāja, vai šo balsojumu var uzskatīt par pagrieziena punktu Eiropas enerģētikas politikā, un es atbildēju, ka tieši tas ir noticis”, atzīst Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa), Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas pastāvīgā ziņotāja par Krieviju.
Viņa skaidro, ka darbs pie ziņojuma izstrādes ir noticis straujā tempā, dažu mēnešu laikā izdevās panākt vienošanos visu lielāko politisko frakciju starpā.
“Mēs esam padarījuši sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu krietni spēcīgāku, importa aizliegumu attiecinot ne tikai uz Krievijas gāzi, bet arī uz naftu un tās produktiem. Būtiski – vienojāmies arī par ilgtermiņa līgumu apturēšanu gadu agrāk, nekā to bija sākotnēji ierosinājusi Eiropas Komisija, proti, ar mūsu labojumiem šis aizliegums būs spēkā jau no 2027., nevis 2028.gada 1. janvāra. Tāpat, vienojāmies par sodu noteikšanu, kā arī to, lai netiktu pieļauti izņēmumi Slovākijai un Ungārijai,” uzsver I. Vaidere.
Vaidere skaidro, ka atšķirībā no sankcijām, kuras ik pēc sešiem mēnešiem jāatjauno ar visu 27 dalībvalstu piekrišanu, importa aizliegumu apstiprina Eiropas Parlamenta un kvalificēts dalībvalstu vairākums, turklāt – tas būs spēkā uz neierobežotu laiku.
“Šobrīd neredzu iespēju, ka pārskatāmā nākotnē ES varētu uzskatīt Krieviju par uzticamu tirdzniecības partneri, lai atjaunotu energoresursu importu,” norāda deputāte.
Viņa arī uzsver, ka ar Krievijas fosilo energoresursu importa aizliegumu nedrīkst vilcināties, jo katrs eiro, kas nonāk Kremļa kontos, pārtop ieročos, kuri apdraud arī visas ES valstis.
“Tikai šī gada augustā vien Eiropas Savienības valstis Krievijai par naftu un gāzi samaksāja apmēram vienu miljardu eiro – summu, kas Krievijai ļautu iegādāties vairāk nekā, piemēram, 20 000 militāro dronu. Savukārt kopš kara sākuma ES valstis Krievijai par fosilajiem energoresursiem samaksājušas vairāk nekā 210 miljardus eiro – gandrīz tikpat, cik Krievija iztērējusi karam, un vairāk nekā ES un dalībvalstis kopā ir sniegušas atbalstā Ukrainai,” uzsver I. Vaidere.
ETP grupa ir lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā, kurā darbojas 188 deputāti no visām dalībvalstīm.
