Portālā “Dzirkstele.lv” septembra nogalē publicētā informācija par to, ka 28. septembrī kādā īpašumā starp sievieti un viņas vīru izcēlies konflikts, kura laikā vīrietis sievietei nodarījis miesas bojājumus, izpelnījās lielu lasītāju iesaisti. Pie ziņas skatāmi komentāri ar dažādiem viedokļiem.
Valsts policija konkrētajā gadījumā informēja, ka no hospitalizācijas sieviete atteikusies un par notikušo uzsākts administratīvais process. Lasītāji komentāros pauda sašutumu par to, ka sieviete atteikusies no hospitalizācijas, tādējādi norādot, ka šāda vardarbība turpināsies arī nākotnē.
Atteikumam – dažādi iemesli
Kāds komentētājs raksta: “Man kaimiņos dzīvoja pāris, kuriem bija mazs bērns. Saucu policiju, jo tēviņš ārdījās pa dzīvokli, sita bērna māti, bērns kliedza pilnā rīklē! Un kā domājat? Pēc tam viss abiem okei, tas duraks kulakus izvicinājis, mēbeles pirka jaunas. Tagad apprecējušies un ir vēl viens bērns! Nebūtu bērniņa žēl, tak lai klapē pašu, ja pašai tā tīk! Paldies Dieviņam, izvācās no mūsu mājas. Būtu kāds reizi dzīvē par bērniem padomājis.”
Savukārt kāds cits komentētājs norādījis, ka sievieti šādā gadījumā ne vienmēr vajadzētu vainot tajā, ka viņa varmākam piedos. Atteikums vērsties medicīnas iestādē vai rakstīt iesniegumu var būt saistīts ar to, ka sievietei nav kur citur dzīvot vai arī viņa jūtas iebiedēta.
Var nošķirt, pat ja upuris atsakās
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne informē, ka gadījumos, ja policijas darbinieks, izvērtējot situāciju, konstatē tūlītējus draudus aizsargājamajai personai, viņš ir tiesīgs pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu – pat tad, ja cietusī persona atsakās rakstīt iesniegumu. Šādas tiesības policijai ir kopš 2022. gada februāra.
“Lēmums par nošķiršanu paredz, ka varmākam uz laiku līdz astoņām dienām jāpamet mājoklis, kur dzīvo aizsargājamā persona, kā arī var tikt noteikts aizliegums tuvoties vai sazināties ar cietušo,” informē Z.Vaskāne.
Viņa informē, ka šī gada deviņos mēnešos Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirknis Gulbenes novada sociālajam dienestam nosūtījis 27 ziņojumus par ģimenes konfliktiem. Šajā pašā periodā pieņemti seši lēmumi par nošķiršanu. Salīdzinājumam – 2024. gadā Gulbenes novadā pieņemti 12 šādi lēmumi, bet 2023. gadā – 17.
Pašlaik Gulbenes novadā spēkā ir 80 tiesas pieņemti lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Biežākais varmāka – vīrietis
Z.Vaskāne norāda, ka lielākajā daļā ģimenes konfliktu vardarbīgā persona ir vīrietis un biežs riska faktors ir alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana.
“Joprojām par vardarbības gadījumiem cietušie bieži neziņo – tam ir vairāki iemesli: bailes, sabiedrības nosodījums, kauns, mantiskās saistības vai finansiāla atkarība. Nereti ģimenes konfliktos klāt ir arī nepilngadīgie ģimenes locekļi, viņi dzird notiekošo, atrodas blakus telpā vai guļ tajā pašā mājā, dzīvoklī,” teic Z.Vaskāne.
Valsts policija norāda, ka vardarbības gadījumos īpaši svarīgi ir laikus ziņot par notikušo, jo tas ļauj nekavējoties novērst draudus un nodrošināt aizsardzību cietušajam un bērniem, ja tie atrodas konfliktā klāt.
