Arī šogad uz Lāčplēša dienas gājienu Gulbenē kopā pulcējās dažādu paaudžu cilvēki, lai cauri pilsētai dotos pie mūsu brīvības pieminekļa. Gājiens bija iespaidīgs – ļoti liels cilvēku pulks ar lāpām un svecēm rokās, radot vienotu atmosfēru.
Pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes varoņiem notika ne vien svinīgās uzrunas, bet arī jauno zemessargu zvēresta un jaunsargu solījuma ceremonija. Viņi deva svinīgu solījumu būt modriem, godīgiem un vienmēr gataviem sargāt un aizstāvēt mūsu Latviju.
Pieminam un pateicamies
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka 11. novembrī ar piemiņas brīdi godinām Latvijas karavīrus un visus tos varonīgos vīrus, tēvus, brāļus un dēlus, kas 1919. gadā drosmīgi stājās pretī svešajai varai un pierādīja, ka mīlestība pret savu zemi var būt stiprāka par bailēm.
“Pieminam un pateicamies par drosmi, pārliecību, varonību, kas dod mums iespēju būt brīviem savā zemē, Latvijā. Godinot Lāčplēša dienu, mēs ne tikai atceramies vēstures varoņdarbus, bet arī skaidri apzināmies savu lomu šodienas Latvijas drošības stiprināšanā. Nemierīgais austrumu kaimiņš rada patstāvīgu izaicinājumus visai Eiropai, un ir svarīgi apzināties, ka drošība nav tikai karavīru, bet katra iedzīvotāja atbildība. Mūsu nacionāla noturība, pārliecība par savu valsti un spēja saglabāt mieru un apņēmību ir mūsu stiprākais ierocis,” uzsvēra G.Babris.
Īpaša nežēlība un daudz nāvessodu
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs savā uzrunā akcentēja, ka Lāčplēša diena ir laiks, kad atceramies ne tikai pagātnes varoņus, bet arī apzināmies, cik trausla un reizē spēcīga ir brīvība, ko sargājam mēs visi kopā.
“Šajā dienā mūsu sirdis piepilda pateicība. Pateicība tiem, kas krita brīvības cīņās, tiem, kas stāvēja sardzē neatkarības un Latvijas vārda dēļ. Un tiem, kas arī šodien stāv sardzē par mūsu brīvību,” teica N.Mazūrs.
Viņš arī uzsvēra, ka Lāčplēša diena ir arī mūsu ticības diena. Ticības savai tautai, savai valodai un savai zemei.
“Mēs katrs esam aicināti būt lāčplēši savā ikdienā – ar godu, ar darba sparu, ar spēju iestāties par taisnīgumu, palīdzēt līdzcilvēkiem un audzināt bērnos mīlestību pret dzimteni. Lai šī diena mums visiem atgādina, ka Latvija dzīvo tik ilgi, cik stipra ir mūsu apņēmība to mīlēt, sargāt un kopt,” teica N.Mazūrs.
Zemessardzes 26. kājnieku bataljona komandieris Vladimirs Bistrovs norādīja, ka šī diena mums atgādina, ka brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Lāčplēša diena mums māca, ka spēks slēpjas ticībā sev, savai tautai un savai zemei. Viņš aicināja ikdienas steigā uz brīdī apstāties un sajust lepnumu par mūsu valsti, par mūsu tautu, par mūsu karavīriem un par to, ka esam kopā šajā brīvajā zemē.
G.Babris svinīgajā pasākumā minēja arī vēsturiskus faktus par Gulbeni, pastāstot, ka liktenis Gulbenei neatkarības cīņu laikā iezīmējas ar īpaši drūmu noskaņu. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada maijam Gulbene atradās lielinieku varā, un šeit darbojās Malienas jeb Vecgulbenes kara revolucionārais tribunāls.
“Vēsturnieki atzīmē, ka Malienas tribunāla darbība izcēlās ar īpašu nežēlību un lielo nāvessodu skaitu, bieži vien pat par niecīgiem pārkāpumiem. Šausmas gulbeniešos iedvesa arī tas, ka tribunāla sēdes notika Gulbenes luterāņu baznīcā, bet notiesātie pirms nāves spīdzināti muižas šķūnī, kas vēlāk tika nosaukts par Vaides šķūni. Tiek lēsts, ka šeit uz nāvi tika notiesāti vairāk nekā 200 cilvēki,” stāstīja G.Babris.
