Pagājušais gads uz Latvijas ceļiem ir bijis ļoti traģisks, jo smagos ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši vairāki cilvēki. Diemžēl arī jaunais gads nav iesācies cerīgāk. Jau pirmajās jaunā gada dienās notikušas smagas avārijas ar letālām sekām, kas liek nopietni aizdomāties par satiksmes drošību un katra satiksmes dalībnieka atbildību.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Stāmerienas pagastā 4. janvārī 1991. gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu “BMW”, netika galā ar transportlīdzekļa vadību, kā rezultātā nobrauca no ceļa braucamās daļas un avarēja. Vīrietis no gūtajām traumām mira.

Vietējie Kalnienas pagasta iedzīvotāji “Dzirkstelei” stāsta, ka bojāgājušais nav bijis vietējais, bet atbraucis ciemos. Visticamāk, ka katru ceļa līkumu un pagriezienu nevarēja zināt tik perfekti, ceļš, kur notikusi avārija, bijis šaurs, līkumots, ar grāvmalām un koku aleju.

Savukārt 5. janvārī notika traģiska avārija uz autoceļa Rēzekne-Gulbene Balvu novadā. Tur kravas automašīna bija novietota stāvēšanai ceļa malā bez ieslēgtām gaismām, arī bez avārijas gaismām, un tajā iebrauca cits kravas auto. Pēc tam vieglās automašīnas “Nissan Juke” vadītāja iebrauca otrajā avarējušajā kravas auto un gāja bojā.

Ir novērojama arī pavirša attieksme

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne “Dzirksteli” informē, ka pagājušajā gadā Vidzemes reģionā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 15 cilvēki (2024. gadā – 16).

Viņa stāsta, ka biežākie smago avāriju iemesli ir ātruma pārsniegšana, nepārliecinoša manevra izvēle, alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošana, neuzmanība pie stūres, drošības jostu nelietošana, kā arī atstarotāju un citu drošības elementu neizmantošana, īpaši attiecībā uz gājējiem.

“Valsts policija ikdienā veic satiksmes uzraudzību Vidzemē, arī reidus, ātruma mērījumus un alkohola pārbaudes, kā arī sadarbojas ar CSDD, organizējot profilaktiskos pasākumus, arī transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa pārbaudes. Novērojumi liecina, ka lielākā daļa sabiedrības ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tomēr dažos gadījumos vēl ir novērojama pavirša attieksme, kas var veicināt traģiskus negadījumus. Valsts policija aicina visus autovadītājus būt uzmanīgiem, ievērot ātruma ierobežojumus, lietot drošības jostas un nebraukt alkohola reibumā,” stāsta Z.Vaskāne.

Braukšanas ātrums, labas riepas

SIA “Auto-moto” autoskolas ceļu satiksmes noteikumu pasniedzējs Andris Leišavnieks “Dzirkstelei” uzsver: “Ievērosim ātrumu! Jārēķinās ar to, ka uz ceļiem ir sniega putra. Saķere nav tik laba kā uz sausa asfalta. Nākamais – labas riepas! Jābūt ziemas riepām. Reidi par riepu protektoriem būtu ļoti noderīgi. Šādus reidus vajadzētu, jo zinu, ka brauc ar diezgan gludām riepām. Ja šādos ceļa apstākļos brauc ar gludām riepām, nekas labs nevar būt. Vienmēr jādomā līdzi pie tā, ko darām! Braucu ar savu mašīnu 45-50 kilometri stundā pa pilsētu, nepārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, un man aiziet garām mašīna tā, ka liekas, ka es stāvu uz vietas!”

Runājot par traģisko negadījumu uz Rēzeknes-Gulbenes ceļa, kur avārijā bija iesaistītas trīs mašīnas, A.Leišavnieks atgādina, ka nedrīkst tumšajā laikā atstāt mašīnu uz ceļa bez gaismām. Ir jābrīdina citi satiksmes dalībnieki. “Autoavārijas trijstūrim ir jābūt līdzi obligāti! Varbūt uz ceļiem policijas darbiniekiem vajag pakontrolēt, ir vai nav šī avārijas zīme – trijstūris, kā arī ugunsdzēšamais aparāts,” saka A.Leišavnieks.

Viņš atzīst, ka pie traģiskām sekām bieži vien noved pašu autovadītāju bezatbildība, kā arī pārgalvīga braukšana. A.Leišavnieka novērojumi liecina, ka autovadītāji ar lielu braukšanas stāžu pārsvarā brauc atbildīgi. Arī tie, kuri autovadītāja apliecību ieguvuši pavisam nesen, parasti ievēro noteikumus un ir piesardzīgi. Savukārt autovadītāji ar trīs līdz četru gadu pieredzi nereti kļūdaini uzskata, ka ir pietiekami pieredzējuši, kā rezultātā notiek negadījumi. Protams, arī jaunajiem autovadītājiem mēdzot būt kļūdas un nepilnības braukšanas stilā, taču tie parasti ir atsevišķi gadījumi.

Esot bijis dragreiss

“Dzirksteles” rīcībā ir arī neoficiāla informācija, ka dienā, kad Stāmerienas pagastā notika traģiskā avārija, kāda jauniešu grupa rīkoja dragreisu. Taču “Dzirkstelei” nav apstiprinājuma, ka traģiskais negadījums būtu saistīts ar šo dragreisu.

A.Leišavnieks norāda – ja grib dragreisus, tad jāizvēlas laukums, kur nav citu transportlīdzekļu, bet ne jau uz koplietošanas ceļiem, kur var būt arī kāds cits transportlīdzeklis. “Šādos gadījumos “dragreisisti” apdraud ne jau paši sevi, bet gan kādu citu. Iedomājieties, ka braucat un pēkšņi pretī lido kāds, kas piedalās dragreisā. Nav jau, kur palikt! Grāvī. Tagad arī, ja ceļus remontē, grāvji ir dziļi, bez kūleņa neiztikt,” saka A.Leišavnieks.

Viņš vēlreiz atgādina – ir jābrauc uzmanīgi, jābūt atbildīgiem, nevajag apdzīt tur, kur nav pārredzamas vietas, lai tas nebeigtos ar iekļūšanu grāvī vai ietriekšanos kokā, reizēm iesaistot arī pretimbraucošu transportlīdzekli, radot vairāku cilvēku nelaimi.

“Es bieži braucu uz Šķieneriem. Šis ceļš ir līkumots, nepārredzama vieta, bet noteikti kādam ir jāapdzen un turpat Šķieneros jānogriežas. Ko tad parāda šādi autovadītāji? Savu muļķību! Tās ir bīstamas situācijas, ja apdzen un priekšā bremzē, lai nogrieztos! Vēl viena ļoti būtiska lieta, ko esmu ievērojis – pirms manevra nerāda pagrieziena signālu. Sāk bremzēt un pēdējā brīdī ieslēdz. Pagrieziena signāls ir jārāda savlaicīgi – ieslēdzam pagrieziena signālu un tikai tad sākam bremzēt!” uzsver A.Leišavnieks.

Arī krustojumos autovadītāji bieži brauc agresīvi. Ja brauc pa mazāk svarīgu ceļu, ir iespējams pagaidīt, lai mašīna pa galveno ceļu aizbrauc, nevis mēģināt apsteigt, izspolēt pa sniega putru uz galvenā ceļa. Šāda rīcība nerada nekādu laika ietaupījumu, tikai noved pie situācijām, kad otrs transportlīdzeklis ir bīstami tuvu.

Vai autovadītāji kļūst apzinīgāki? A.Leišavnieka novērojumi liecina, ka situācija kopumā būtiski nemainās, taču zināmi uzlabojumi ir vērojami. Braukšanas kultūra pakāpeniski uzlabojas, un autovadītāji arvien biežāk ievēro satiksmes noteikumus, piemēram, tā saukto “rāvējslēdzēja principu”. Tomēr pastāv arī atsevišķa autovadītāju kategorija, kuri sevi dēvē par “bembistiem” un uzskata, ka ar šādām mašīnām nemaz nevar braukt lēni. “Tas neliecina ne par ko labu. Tas ir domāšanas veids. Savā praksē esmu ar to saskāries,” viņš saka.

FAKTI

Vidzemē 2025.gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 15 cilvēki (2024. gadā – 16):

• Rietumvidzemē – 4 bojāgājušie (1 transportlīdzekļa vadītājs, 2 pasažieri, 1 gājējs),

• Dienvidvidzemē – 6 bojāgājušie (5 transportlīdzekļa vadītāji, 1 gājējs),

• Ziemeļvidzemē, kur ietilpst Gulbenes novads, – 5 bojāgājušie (3 transportlīdzekļa vadītāji, 2 gājēji).

AVOTS: VALSTS POLICIJA