Jauniešu nodarbinātība atklāj aizvien jaunu paraduma maiņu. Reti kurš ir gatavs strādāt 20 gadus vienā darbavietā un saņemt tikai valstī noteikto minimālo atalgojumu. Var teikt, ka jaunieši ir izlepuši un nenoturas ilgi darbavietās, bet var arī teikt, ka viņi zina, ko vēlas, un nav gatavi vairs strādāt tā, kā to darīja paaudzes pirms viņiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu filiāles nodarbinātības aģente Olga Voiciša informē, ka uz pērnā gada 1. decembri Gulbenes klientu apkalpošanas centrā vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija reģistrējušies 32 jaunieši, no tiem sievietes – 17, vīrieši – 15.

“Šie jaunieši nemeklē darbu tikai pieredzei, bet arī finansiāli stabilus darbus. Pārsvarā jauniešiem ir svarīgs konkurētspējīgs atalgojums un iespēja strādāt darbu attālināti, kā arī, lai darbā būtu elastīgs darba grafiks,” stāsta O.Voiciša.

Viņa norāda, ka pērn uz 31. maiju Latvijā vecumposmā no 15 līdz 19 gadiem bija reģistrēti 418 bezdarbnieki, vecumposmā no 20 līdz 24 gadiem – 2988, no 25 līdz 29 gadiem – 3346, no 30 līdz 34 gadiem – 4488, no 35 līdz 39 gadiem – 5356.

Latvijas Bankas veiktais pētījums norāda, ka Latvijā jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, īpatsvars 15-24 gadu vecumgrupā ir salīdzinoši zems. Tā, piemēram, starp 27 Eiropas Savienības valstīm 2023. gadā Latvijai bija 8. zemākais rādītājs – 7,2 %; vidējais rādītājs visā Eiropas Savienībā – 9,2 %; Lietuvā un Igaunijā – 13,5 % un 9,6 %. Vismazāk jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, 15-24 gadu vecumgrupā bija Nīderlandē – 3,3 %.

Jāatzīmē, ka tā paša gada “Eurostat” veiktais pētījums norāda, ka starp 27 valstīm tieši Nīderlandē jaunieši vecumposmā no 15 līdz 24 gadiem izmanto vairāk iespēju strādāt nepilnas slodzes darbu. Nīderlande ir arī viena no valstīm, kura piedāvā visvairāk pusslodzes darba iespēju, piedāvājot šādu iespēju teju pusē no valstī pieejamajiem darba piedāvājumiem. Latvija ir šī saraksta beigu daļā, aiz sevis atstājot vien Ungāriju, Horvātiju, Rumāniju un Bulgāriju.

Lai arī būtu nepieciešams padziļinātāks pētījums par šo saistību, var pieļaut, ka tajās valstīs, kurās ir vairāk pieejams pusslodzes darbs, ir vairāk nodarbināto vecumposmā no 15 līdz 24 gadiem.

Viegli pārtrauc darba attiecības

O.Voiciša atzīst, ka jauniešus neapmierina, ka daudzi darba devēji joprojām meklē kandidātus ar pieredzi, tādējādi mazinot iespējas jauniešiem, savukārt jaunieši nereti ir gatavi mācīties un uzņemties pienākumus, ja vien viņiem tiktu dota tāda iespēja.

“Jaunieši samērā viegli pārtrauc darba tiesiskās attiecības, ja rodas problēmas no darba devēja puses, kā, piemēram, problēmas ar atalgojumu vai attieksmi no darba devēja vai kolēģiem,” norāda O.Voiciša.

Viņa uzsver, ka jauniešiem nevajadzētu atteikties no sezonas darba iespējām, jo tādējādi tiek uzkrāta gan pieredze, gan, iespējams, šāds darbs var pārvērsties ilgtermiņa darbā. Savukārt darba devējiem, lai piesaistītu motivētus un ilgtermiņā ieinteresētus jaunos darbiniekus, O.Voiciša iesaka izvērtēt iespēju pamatot piedāvāto atalgojumu un izcelt izaugsmes iespējas.

“Ir jāveido godīga, abpusēji izdevīga sadarbība,” pauž O.Voiciša.

Nav vairāk tik dullu darbarūķu kā agrāk

Uzņēmums “Grantiņi-1” Gaujasrēveļos ir viens no lielākajiem mežizstrādes uzņēmumiem Latvijā. “Grantiņu-1” īpašnieks Aldis Stūriška, kura uzņēmumā strādā 230 nodarbinātie, teic, ka labprāt piedāvā darba iespējas arī jauniešiem bez pieredzes un darba gaitā noskaidro, vai jaunietis šajā darbā ir spējīgs veikt pienākumus vai arī ne. Viņš uzskata, ka ir būtiski sniegt jauniešiem darba iespējas, lai viņiem būtu darba pieredze un iespēja augt vai nu viņa uzņēmumā, vai arī doties tālāk dzīvē darba meklējumos.

A.Stūriška uzsver, ka jaunietes vecumā no 18 līdz 25 gadiem strādā tāpat kā citu paaudžu strādnieki, bet puiši šajā vecumā gan nevēlas strādāt tik ilgas darba stundas. Viņš gan to neuzskata par negatīvu iezīmi.

“Jaunie vīrieši grib strādāt normāli, bet arī atpūsties. Nav vairāk tik dullu darbarūķu kā agrāk. Man kā darba devējam tas ir grūtāk, bet es vērtēju pozitīvi to, ka cilvēki paliek par cilvēkiem. Mums, izejot no “padomijas”, bija tāds priekšstats, ka jāstrādā dienu un nakti un ka tikai darbs ir cilvēkam dzīvē svarīgākais. Tagad cilvēki ir iemācījušies atpūsties, nepazaudēt ģimeni garo darba stundu dēļ utt. Man liekas, ka tas ir pareizi,” teic A.Stūriška.

Prasība – atbilstoša izglītība

Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” vadītāja Valērija Stībele centrā strādā kopš 2012. gada. Pirms apvienošanās ar pagastiem “Bāzē” strādāja tikai divi cilvēki.

Arī citu reformu rezultātā centrā parādījās jaunas vakances, kā, piemēram, projektu vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists.

“Esam papildinājuši savu štatu ar dažādiem speciālistiem. Pēdējos gados ik palaikam pamainās jaunatnes darbinieki, jo šis amats nav tik labi apmaksāts, un tā ir tendence visā Latvijā, ka jaunatnes darbinieki aptuveni pēc trīs gadiem meklē citu darbavietu,” atzīst V.Stībele.

Viņa teic, lai arī pirms laika darbā varēja tikt pieņemti jaunieši tieši pēc skolas, pašvaldībā pašlaik norādīta prasība attiecīgi iegūtai izglītībai.

“Ir bijis gadījums, kad jaunieši sevi pierāda kā aktīvi jaunieši un reiz tā pēc 12. klases darbā pieņēmām jaunieti bez pieredzes. Šobrīd visās vakancēs, kuras izsludinām, ir nepieciešama izglītība, vismaz 1. līmeņa vai augstākā izglītība. Esam pašvaldības iestāde, kurā ir jāstrādā speciālistiem ar attiecīgo izglītību,” teic V.Stībele.

Viņa teic, ka kopumā jauniešu nodarbinātībā var vērot tendenci, ka pat tad, ja jauniešiem ir labi uzrakstīts CV, darba ikdienā atklājas cita situācija.

“Tad atklājas pavisam cita bilde. Ir reizes, kad jaunieši nevēlas uzņemties atbildību, ir mazāk iniciatīvas un motivācijas. Vadītājam jaunietis ir jāpabīda, bet no paša jaunieša ir grūtāk ieraudzīt interesi un vēlmi ko darīt. It īpaši tas ir jūtams vasarā, kad jauniešiem gribas atpūsties. Tās arī ir vai nu bailes, vai arī pieredzes trūkums, kas neļauj jauniešiem tik labi izpausties,” uzsver V.Stībele.

Attiecībā uz vasaras nodarbinātību V.Stībele teic, ka arī jauniešu centrs cenšas uzrunāt darba devējus, lai viņi sniegtu iespēju vasarā jauniešiem iegūt darba pieredzi.

“Mūsu pieredze ir tāda, ka diemžēl ne visi darba devēji labprāt grib pieņemt darbā jauniešus. Tajā pašā laikā spilgts piemērs ir SIA “Dimdiņi”, kur vasarā labprāt pieņem jauniešus. Tas ir fizisks darbs, kas gan ne visiem jauniešiem patīk. Mūs uzrunā “Dimdiņi”, un vācam jauniešu brigādi, kura būtu gatava strādāt ārā, ravēt kāpostus. Tie jaunieši, kuri vēlējās nopelnīt, bija motivēti un cēlās agri, lai dotos strādāt. Tiesa, līdz sezonas nobeigumam strādāt palika tikai aptuveni puse no visiem gribētājiem,” stāsta V.Stībele.

Lielas ambīcijas

Novērotā tendence liecina, ka jaunieši, kuri pēc 12. klases nav devušies kur mācīties vai guvuši pieredzi kādā darbā, mazāk iekļaujas darba izpildes termiņos un nereti kādas pašsaprotamas lietas darba nozarē neizprot.

“Tiem, kuri ir kur pastudējuši vai pastrādājuši, ir lielāka atbildības izjūta. Viņi tiecas uz mērķiem un izaugsmi. Šobrīd daudzās darbavietās redzam, ka ir arī jaunieši, kuri nevēlas nekur mācīties, bet viņiem ir ļoti lielas ambīcijas. To ietekmē mūsdienās aktuālās nodarbošanās – influenceri, blogeri utt., kuri var neieguldīt daudz darba, bet saņemt daudz naudas. Šī tendence, manuprāt, daudz ko pamainīja, un ne visi jaunieši gatavi ieguldīt un mācīties, lai attīstītu savas stiprās puses,” stāsta V.Stībele.

Viņa stāsta, ka reiz uz izsludināto vakanci uzrunājusi kādu jaunieti no Gulbenes, kurš pēc 12. klases devās strādāt uz ārzemēm.

“Uzrunāju vienu jaunieti, kurš tiešām bija ļoti aktīvs. Viņš pēc 12. klases bija devies strādāt uz ārzemēm pelnīt naudu, bet viņš atgriezās un pieteicās vakancei. Viņš arī kādu laiku pie mums nostrādāja. Šāds piemērs bija arī Lejasciemā, kad jaunietis sāka ko mācīties un sāka arī strādāt jauniešu centrā. Visi vīrieši, kuri strādājuši mūsu nozarē novadā, vēlāk aizgāja strādāt Zemessardzes vai armijas nozarē. Divi no viņiem ir Zemessardzes bataljonā un viens armijā. Kāds no puišiem aizgāja strādāt loģistikas jomā. Puiši kādu laiku pastrādā un atrod vēlāk ko citu, labāk apmaksātu darbu,” teic V.Stībele.

Stabilitāte nav tas, kas motivē

Gulbenes novada pašvaldības Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča informē, ka, izvēloties darbiniekus vakancēm, pašvaldība nekādā gadījumā nemeklē un nevērtē potenciālo darbinieku pēc tā vecuma vai konkrēta vecumposma.

“Darbinieku atlasei noteiktie pamata kritēriji ir izglītība, iepriekšējā darba pieredze, kas var būt iegūta arī praksē, kā arī noteiktas prasmes un kompetences. Nenoliedzami, ir vakances, kurās iepriekšēja darba pieredze var nebūt kā obligāts nosacījums, un tādas vakances, kurās bez iepriekšējās pieredzes amata pienākumus veikt nav iespējams. Intervijās lielu uzmanību veltām tieši potenciālā darbinieka kompetenču izzināšanai,” teic S.Mickeviča.

Viņa norāda, ka pieredze rāda, ka amata kandidātus līdz 30 gadu vecumam maz interesē darbs valsts pārvaldē un pašvaldībā, jo tas ir strikti reglamentēts.

“Tajā nav pietiekami elastīgs darba laiks, kā arī labumi, ko darbinieks var iegūt pie darba samaksas, nav pietiekami motivējoši jauniešiem pret to, ko var piedāvāt privātais sektors. Stabilitāte, ar ko parasti asociē valsts pārvaldes iestāžu piedāvājumu, nav tas, kas viņus motivē. Ir novērots, ka “paaudzei ap 30” ir nepieciešama ātra izaugsmes iespēja, augsta darba samaksa, viņi ļoti labi ir informēti par savām tiesībām, kā arī strauji pieņem lēmumus attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām un bieži vien neveido nekādu emocionālo piesaisti iestādei, kurā strādā,” atzīst S.Mickeviča.

Viņa min, ka šīs paaudzes pozitīvās puses ir tehnoloģiju zināšanas un digitālās prasmes.

“Viņi dabiski strādā ar digitālajiem rīkiem, platformām un automatizāciju, kā arī ātri apgūst jaunas sistēmas, ir elastīgi piemēroties pārmaiņām un jaunajam, ir atklāti komunikācijā ar vadītājiem, kā arī rosina jaunas, varbūt pat pārdrošas idejas, kas bieži vien ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai īstenotu mērķi,” teic S.Mickeviča.

Viņa mudina jauniešus nebaidīties pieteikties vakancēm Gulbenes novada pašvaldībā un tās iestādēs arī tad, ja iepriekšējā darba pieredze nav tieši saistīta ar izvēlēto amatu.

“Darba intervijās lielu uzsvaru liekam uz kandidāta tā saucamajām “soft skils” jeb sociālo vai personības prasmju izvērtēšanu. Ja amata kandidātam ir motivācija un griba strādāt, kā arī apgūt konkrētos amata pienākumus, tas tiek pamanīts. Protams, vienmēr jāatceras, ka amata konkurss vai atlase ir labākā kandidāta izvēle uz to brīdi. Aicinu pretendentus neizdarīt vispārīgus secinājumus ne par sevi, ne iestādi arī tad, ja viņš netiek izvēlēts amatam. Īstā darbavieta atrodas katram, ja pie tā mērķtiecīgi tiek strādāts,” uzsver S.Mickeviča.

Zinot mērķi, viegli nomainīt darbu

22 gadus vecais Linards Vasiļjevs no Gulbenes šobrīd apgūst mārketingu Alberta koledžā Rīgā.

“Es gan studēju, gan strādāju. Mācos neklātienē, tikai sestdienās, un darbs, kurā pašlaik strādāju, man piešķir sestdienas brīvas. Es strādāju par projektu vadītāju kompānijā “4Room”, kura nodarbojas ar interjera dizaina risinājumiem. Pašreizējo darbu atradu piecu dienu laikā, bet savu iepriekšējo darbu meklēju trīs mēnešus. Darbu parasti atrodu caur interneta sludinājumiem vai arī caur draugiem,” stāsta jaunietis.

Viņš atzīst, ka savā darbavietā vēlas nostrādāt vēl aptuveni gadu, jo pēc studiju pabeigšanas viņš vēlas atrast darbu mārketinga jomā, kas atbilstu viņa izglītībai.

“Manuprāt, daudzi jaunieši darbu izvēlas pēc “lokācijas” un atalgojuma. Tagad daudzas kompānijas prasa iepriekšējo pieredzi un augstāko izglītību, tāpēc es teiktu, ka jaunieši meklē darbu, kur neprasa ne iepriekšējo pieredzi, ne augstāko izglītību. Man pašam ir svarīgi, lai būtu forša un atsaucīga darba komanda, “lokācija” un arī atalgojums. Pašreizējais darbs mani apmierina. Uzskatu arī, ka jaunieši mūsdienās meklē darbu, kur minimums uz rokas maksā 1000 eiro,” teic L.Vasiļjevs.

Pusotra gada laikā nomaina piecas darbavietas

21 gadu vecais Rolands Blūms no Gulbenes pašreiz ir atkārtotā darba meklējumu procesā, jo viņam iepriekšējā darbavietā apnikusi rutīna.

“Dzīvoju Rīgā, un iepriekšējais darbs kļuva par rutīnu, kā arī alkstu izmaiņas darba kolektīvā un ikdienā, tāpēc aizgāju un meklēju jaunu darbu. Rīgā dzīvoju divarpus gadus un šajā laikā esmu nomainījis jau piecas darbavietas,” stāsta jaunietis.

Viņš norāda, ka darbu jauniešiem atrast nav grūti, bet grūtāk gan ir atrast darbu, kurš iet pie sirds. Tieši tāpēc arī viņš atļaujas mainīt darbavietas, kamēr ir tāda iespēja un atradīsies kas tāds, kas iet pie sirds un apmierina lielāko daļu vēlmju.

“Noteikti atalgojums arī ir svarīgs, taču šobrīd esmu vairāk darba vides meklējumos ar iedvesmojošiem kolēģiem. Man ir svarīgi, kādā vidē es strādāju. Kas attiecas uz atalgojumu, kā minimums es vēlētos saņemt 1000 eiro uz rokas,” teic R.Blūms.

Viņš ir strādājis par viesmīli ēdināšanas uzņēmumā, kur pārbaudes laikā uz rokas saņēmis 660 eiro, bet pēc tam – 890 eiro. Kādā pārdošanas uzņēmumā alga bijusi līdz 120 eiro, bet citā – tikai 700 eiro. Vislielāko atalgojumu viņš saņēmis, kādā uzņēmumā vadot automašīnu. Tur alga mēnesī sasniegusi no 850 līdz 1500 eiro uz rokas.

“Pasaule, kurā mēs šobrīd dzīvojam, ir pilna ar iespējām, un, sekojot līdzi citiem sociālajos medijos, ir viegli redzēt, kā vēl jaunieši dzīvo. Šis gan ir kā koks ar diviem galiem, jo tas var gan iedvesmot kāpt augstāk, bet var arī likt justies, ka es neesmu izdevies, ka tikai citiem viss izdodas,” atzīst R.Blūms.

Būt pašam sev par priekšnieku

23 GADUS VECĀ EVA UNDĪNE NARŅICKA nāk no Mazsalacas, bet jau aptuveni deviņus gadus dzīvo Lizumā. Tieši pirms pusotra gada viņa atvēra savu matu rekonstrukcijas salonu Gulbenē.

“Ceļš uz to man sākās jau pirms vairākiem gadiem. Pati personīgi saskāros ar matu problēmām – man tie ir gari un biezi, taču arī biezi mati var radīt problēmas. Domāju, kāpēc man ir tieši tādi mati, un sāku meklēt, pētīt, kā uzlabot savus matus. Atradu savu pirmo matu rekonstrukcijas meistarklasi Rīgā un tad sāku meklēt arī citu informāciju, meklēt kontaktus, uzzināt vairāk par izmantojamajiem sastāviem utt. Ieguvu arī starptautiski akreditētu sertifikātu, kas nozīmē, ka varu darboties arī ārzemēs. Kopumā man ir kādi 10 papildu sertifikāti, kas ietver dažādas tehnikas, darbu ar dažādiem līdzekļu sastāviem,” stāsta E.U.Narņicka.

Lai uzsāktu savu darbību, jaunā speciāliste saskārās ar kādu izaicinājumu, taču tas nebūt neskāra dažādu dokumentu iegūšanu un savas darbības reģistrēšanu.

“Tā patiesībā bija vieglākā daļa. Visgrūtāk bija Gulbenē atrast piemērotas telpas. Ikvienam, kurš darbojas skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešama ūdens padeve tieši salona telpā, bet ne katrs īpašnieks, no kura vēlējos īrēt telpas, bija gatavs nodrošināt šo iespēju. Lielākā daļa iznomātāju vispār noraidīja šādu iespēju, pat nerunājot par saviem vai maniem līdzekļiem, bet bija arī tādi, kuri bija gatavi to atļaut, taču tad izmaksas sastādīja ļoti lielas summas. Tieši tāpēc piemērotu telpu atrašana bija visgrūtākais,” teic E.U.Narņicka.

Viņa uzsver, ka daudzi jaunie uzņēmēji un meistari baidās lūgt palīdzību, jo viņi visu vēlas izdarīt pašu spēkiem.

“Daudzi uzskata – es pats, es pats, bet kādā brīdī tā var salūzt un vairs nebūs spēka darboties,” saka E.U.Narņicka.

Viņa uzsver, ka izvēlēties pašai sev būt priekšniecei likusi arī vēlme būt neatkarīgai un nepaļauties uz to, ka katru reizi, ja būtu tāda nepieciešamība, būtu jāatprasās no darba. Jauniete uzskata, ka riski atsver ieguvumus un spēja menedžēt pašiem savu laiku ir liela brīvība, kuru jaunā paaudze ļoti novērtē.

“Protams, es sev esmu viss – priekšniece, grāmatvede, mārketinga speciāliste utt., bet tik un tā esmu priecīga. Risks, protams, ir tajā, ka šāds darbs ir atkarīgs no klientūras, un nevar teikt, ka iesākumā ienākumi ir stabili,” teic E.U. Narņicka.

UZZIŅA

Piedāvā izmantot iespējas

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā bezdarbniekiem, tajā skaitā jauniešiem izmantot darba meklēšanas atbalstu, karjeras atbalstu, atbalsta, mācību un nodarbinātības pasākumus.

Jaunieši var izmantot

• karjeras konsultācijas: nva.gov.lv/lv/karjeras-atbalsts-nodarbinatajiem;

• mācību pasākumus: nva.gov.lv/lv/atbalsta-pasakumi;

• nodarbinātības pasākumus: nva.gov.lv/lv/nodarbinatibas-pasakumi;

• atbalsta pasākumus: nva.gov.lv/lv/atbalsta-pasakumi.

AVOTS: NVA.GOV.LV

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.

#sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam #SIF_MAF2025