Druvēnietis Rihards Valters: “Atbildība ir jāprasa novada domei.”

Druvēnietis Rihards Valters sociālajā tīklā 28. janvārī publiskoja fotogrāfijas no Druvienas kultūras nama, kur ir redzams, ka pirmajā stāvā vairākās telpās ir plīsuši radiatori. Attēlos ir redzams, ka no plīsušajiem radiatoriem karājas lāstekas, ir uzbriedušas grīdas.
“Dzirkstele” noskaidroja, ka tas ir noticis telpā, kur atrodas sienu gleznojums – panno “Druvienas dziesma”, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Kā zināms, Druvienas kultūras nams ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis.
Jau vairākkārt vēstīts, ka šoziem Druvienas kultūras nams ir atslēgts no centrālapkures, par ko jau bija neapmierinātība sabiedrībā. Rezultātā pašvaldība sāka nodrošināt atsevišķu telpu apsildīšanu ar elektrisko sildītāju palīdzību. Tas nav glābis no katastrofas liela sala apstākļos. “Dzirkstele” skaidro, kāpēc tā ir noticis.
Radiatoros palikušas nogulsnes
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris “Dzirkstelei” teica, ka par šo situāciju viņš ir uzzinājis jau pirmdien, 26. janvārī. Viņš skaidroja, ka avāriju Druvienas kultūras namā nevar uzskatīt par nolaidību. Ūdens no kultūras nama radiatoriem esot ticis izlaists, bet sistēmas ir vecas un, visticamāk, radiatoros bija palikušas nogulsnes, tāpēc sala apstākļos radiatori plīsuši.

G.Babris arī pauda: “Ēku mums (pašvaldībai – red.) ir daudz, kur jāseko līdzi. Uzturam kaut kādas temperatūras. Katru dienu tiek lemts, ko darīt ar ēkām, kuras nevienam nevajag, bet kuras kaut kā ir jāapsaimnieko.”
“Dzirkstele” vēlējās pašvaldībā iegūt vairāk informācijas par notikušo. Novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska, kuras pārziņā atrodas visi novada pašvaldībai piederošie kultūras un tautas nami, laikrakstam neatbildēja. Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Irēna Jansone aicināja “Dzirksteli” zvanīt novada domes priekšsēdētājam Normundam Mazūram.
N.Mazūrs “Dzirkstelei” teica, ka pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne un deputāts Valtis Krauklis trešdien, 28. janvārī, esot speciāli izbraukuši uz Druvienu, lai redzētu situāciju.
Rīkojums bija dots jau novembrī
N.Mazūrs pastāstīja: “Novembrī pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts pateica, ka jāizlaiž ūdeņi no radiatoriem Druvienas kultūras namā. Komanda izlaist ūdeni tika dota jau novembrī! Iespējams, kāds nav paklausījis un līdz galam nav izdarījis. Kad es to jautāju, man saka, ka ūdens no radiatoriem ir izlaists, bet gadu desmitiem ir sakrājušās nogulsnes apkures sistēmā un tās nebija iztecinātas. Tā zampas daļa ir sasalusi, ko arī fotogrāfijās var redzēt. Tā zampa ir saplēsusi tos radiatorus.”

Viņš arī skaidroja, ka pakāpeniski Druvienas kultūras namam tika veidota sistēma, lai uzliktu apkures katlu, taču – laika gaitā, nevis uzreiz. Paredzēts bijis turpmāk “kaut kādā laika posmā” palaist apkuri ēkas daļā. Tas, iespējams, būšot pavasaris. “Teicām, ka kādreiz siltums būs. Novembrī teicām, ka tik drīz tas nenotiks,” skaidroja N.Mazūrs.
Lai saglabātu unikālos sienu gleznojumus, bija uzlikti elektriskie sildītāji. “Bija uztaisīta siena, kas siltumu notur vairāk,” piebilda N.Mazūrs.
Runājot par to, kas notiks tālāk, novada domes priekšsēdētājs teica, ka A.Sprudzāne ir devusi komandu pašvaldības vecākajam ekspertam energopārvaldībā Emīlam Kārlim Ziediņam apsekot ēku un saprast, kas ir noticis, ko vajag vietā un cik tas maksās. N.Mazūrs arī sacīja, ka pašlaik, kamēr ēkā nav apkures, remontdarbi nav iespējami, taču tiek plānoti atjaunošanas darbi.
Jau sen bijis paredzēts mainīt ēkā esošos čuguna radiatorus pret mūsdienīgiem, regulējamiem, taču tas nav ticis izdarīts. “Tāda tā dzīve ir. Kāds kaut ko nav izdarījis. Darbības ar sekām. Es nevaru visām šādām lietām par jebkuru ēku izsekot,” uzsvēra N.Mazūrs.
Iedzīvotāji vaino pašvaldību
Sociālajā tīklā ievietotā R.Valtera publikācija par avārijas situāciju Druvienas kultūras namā un fotoattēli no notikuma vietas izraisīja publisku komentāru birumu ar pārmetumiem pašvaldībai.
Komentētāji galvenokārt ir druvēnieši vai ar Druvienu saistītie, kuri uz vietas nedzīvo. Noprotams, ka daudzi ir ļoti labi informēti par avārijas iemesliem. Kāds pateicis – daudzās vietās tikt klāt apkures sistēmas krāniem nemaz nav bijis iespējams.
“Dzirkstele” sazinājās ar R.Valteru, kurš teica: “Tas visiem bija skaidrs: nāks ziema, būs sals un radiatori plīsīs.” Viņam neliekas, ka jāvaino būtu kādi melnstrādnieki, kuri ir vai nav no apkures sistēmas kultūras namā izlaiduši ūdeni. Pēc R.Valtera domām, jautājumi pēc būtības ir jāuzdod pašvaldības vadītājiem.
Viņš pauda: “Kāpēc tika pieņemts lēmums neapkurināt kultūras namu? Lēmumu atstāt kultūras namu bez centrālapkures ziemā ir pieņēmuši konkrēti cilvēki. Tas ir pirmais lēmums, kas norāda uz vainīgajiem. Diemžēl izpildīšanas procesā arī ir pieļautas kļūdas. Lēmuma pieņēmēji zināja, ja kaut kas aizies greizi, viss vienkārši uzsprāgs.”
R.Valters uzskata, ka atbildīgie pašvaldībā nav sekojuši līdzi situācijai. “Tā nav tīri mazo izpildītāju vaina. Lielais lēmumu pieņēmējs par šiem jautājumiem ir Gulbenes novada dome, tāpēc tai konkrēti un tiešā tekstā ir jāprasa atbildība par šo rīcību,” viņš sacīja.

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025