Redakcijas sleja: Ja nevari sakošļāt

Nesen kāda kundzīte man teica: “Es vairs neko cietu uz zoba nelieku. Saudzēju savas smaganas.” Nodomāju – kaut es tā varētu! Iegrožot sevi un savu apetīti. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Katram vecumam ikviena cilvēka dzīvē ir savas stiprās un vājās puses. Un vēl – katra paaudze runā savā valodā. Ne visiem to saprast. Kaut latviešu valoda mums visiem viena.

Piemērs. Ļoti priecājos par to, ka Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepaiņu draugu klubs”, kuras dalībniece esmu arī es, ir enerģiski jaunpienācēji. Jauni cilvēki, kuriem rūp ielu kaķi, viņu veselība un arī populācijas nekontrolētas palielināšanās ierobežošana. Vienkāršiem vārdiem runājot, biedrības pārstāvji Gulbenē cenšas sagūstīt klaiņojošos kaķu bērnus, lai ārstētu, sterilizētu, pieradinātu un atrastu viņiem saimniekus un mājas. Cilvēki šim labajam darbam velta savu brīvo laiku, arī personiskos līdzekļus. Darbojas humānu mērķu vārdā. Bet ne visi to saprot un objektīvi novērtē. Sociālajos tīklos ir aplūkojama situācija, kur kāda kundze audzina biedrības pārstāvjus. Neklausās skaidrojumus. Dzird vienīgi sevi. Un arī šai kundzei noteikti ir savi domubiedri. Nav nosaukts šīs sievietes vārds.