Ir izveidots sākotnējais tehniskais risinājums, lai Gulbenē uzlabotu lietusūdens kanalizācijas sistēmu Ābeļu ielā, Krasta ielā un Dzirnavu dīķa apkārtnē. 1. aprīļa vakarā novada pašvaldības administratīvajā ēkā Gulbenē uz tikšanos šajā sakarā bija aicināti ieinteresētie iedzīvotāji, kuru privātie īpašumi ir tuvu pārbūvējamajai trasei un kuri ir ieinteresēti risinājumos liekā ūdens novadīšanai.
Patiešām bija iedzīvotāju interese un arī jautājumi, uz kuriem atbildes sniedza hidrotehniķi Haralds Gailums un Oskars Eiduks. Abi pārstāv SIA “Hidromezgls” no Madonas novada. Šis uzņēmums veic Gulbenes novada pašvaldības pasūtījumu – projektē meliorācijas sistēmas sakārtošanu konkrētajā apvidū.
Paraksta vienošanās ar projektam pieguļošo privāto zemju īpašniekiem
H.Gailums uzvēra, ka pagaidām tiek projektēti tieši 1. kārtas darbi. “Paredzēts novērst gan plūdu riskus, gan uzlabot lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmas darbību Gulbenē. Precīzāk – kvartālā, kas sākas no Dzirnavu dīķa un tālāk turpinās gar Krasta ielu, griežoties Ābeļu ielā un līdz pilsētas centram,” viņš teica un piebilda, ka sezonāli Gulbenē pilsētas centrs vienkārši slīkst.
Projektā plānots atjaunot vairāk nekā 700 metrus lietus kanalizācijas tīklu, tīrīt grāvjus, veidot mitrzemes un ūdens uzkrāšanas vietas, labot vai pārbūvēt caurtekas, izbūvēt jaunas drenāžas caurules un pretplūdu sistēmu, sakopt teritoriju. Dzirnavu dīķa tuvumā tiks izveidota rekreācijas zona.
Uzņēmuma pārstāvji aicināja projekta īstenošanas teritorijai pieguļošo zemju īpašniekus parakstīt vienošanās ar SIA “Hidromezgls”, lai šie un citi vajadzīgie saskaņojumi nekavētu projektētāju virzīšanos uz priekšu. “Mēs ievērojam labo praksi,” teica H.Gailums un stāstīja – uzņēmums saskaņojumus veic ne tikai ar to zemju īpašniekiem, kuriem ir tiešā saskare ar projekta teritoriju, bet arī ar attālinātākiem. Viņš uzsvēra – svarīgi ir informēt cilvēkus un piebilda – turpmāk arī iedzīvotāji varēs nākt uz pašvaldību iepazīties ar projekta risinājumiem.
“Ja tiešām ir kas tāds, ar ko nevarat sadzīvot un kas mainīs jūsu dzīves kvalitāti, tad runājam un mēģinām atrast risinājumu!” teica H.Gailums.
Viņš arī stāstīja, ka saskaņā ar Civillikumu šis projekts nedrīkst pasliktināt hidroloģisko stāvokli tuvumā esošo privāto īpašumu teritorijām. Tajā pašā laikā hidrotehniķis pauda: “Nav tādu izcilu risinājumu, kas apmierinātu pilnīgi visus.”
Uz iedzīvotāju jautājumu, kad reāli varētu sākties būvdarbi, H. Gailums atbildēja, ka tas būs atkarīgs no publiskā iepirkuma norises gaitas. Tomēr, visticamāk, reālie būvdarbi droši vien varēšot notikt tikai nākamgad. “Pamatā lielie rakšanas darbi, sevišķi tie, kas ir Dzirnavu dīķa ūdens ietekmē, tehniski labāk veicami ir ziemā,” viņš teica.
Kopumā darbi jāveic periodā, kad ir maz ūdens, bet tie ir vasaras apmēram divi mēneši, stāstīja speciālists.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pašvaldība plānotos būvdarbus veiks par 1 496 157 eiro (ar PVN), kur 85 procenti jeb 1 271 733,45 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet 15 procenti jeb 224 423,55 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums.
Dzirnavu dīķis – Gulbenes laime un reizē nelaime
H.Gailums arī skaidroja: “Gulbenes laime un reizē nelaime ir Dzirnavu dīķis. Ja kādreiz būs pietiekami finansējuma, to vietu var sakārtot skaistu.”
Viņš atgādināja, ka jau vēsturiski gulbenieši ir piedzīvojuši problēmas ar šo ūdenstilpi, kā arī aicināja vairāk nepiesārņot šos ūdeņus ar degvielu un smagajiem metāliem. Uztrauc arī kanalizācijas noplūde. H.Gailums sacīja, ka Gulbenē sakarā ar pašlaik aktuālo projektēšanu ir veikts Dzirnavu dīķa ūdeņu apsekojums un secinājums ir tāds: “Smird vēl vairāk nekā pirms 10 gadiem. Tā problēma nav samazinājusies. Tām nogulsnēm, tam mikrobioloģiskajam procesam noteikti vajadzēja būt notikušam tādā pakāpē, lai, iekāpjot ūdenī, nesmird pēc fekālijām. Tas nozīmē, ka vēl arvien ir tā pieplūde un vēl arvien ir problēmas.”
Tajā pašā laikā H.Gailums slavēja Gulbenes novada pašvaldību, ka tā uzņēmusies sākt sakārtot šo sistēmu. Tagad ir pirmā iespēja sakārtot meliorāciju Latvijā arī apdzīvotajās vietās, iepriekš Eiropas Savienības atbalsts šādu darbu veikšanai bija paredzēts tikai lauksaimniecības zemēm.
“Lielākā daļa Latvijas pašvaldību atteicās realizēt šādus projektus. Pamata ierobežojums ir tas, ka darbiem jānotiek pašvaldības zemē,” viņš teica. Kuldīgā arī esot šāda projekta nepieciešamība, bet tur problēma tāda, ka nevar nodrošināt realizāciju tikai caur pašvaldības zemi. Ja kaut kur projekts jāveic ārpus pašvaldības zemes, tās uzreiz ir neattiecināmās izmaksas. “Tāpēc arī mēs šeit (Gulbenes projektā – red.) to “vingrošanu esam taisījuši špagatā”, lai atrastu tehnisko risinājumu (atbilstoši pašvaldības pasūtījumam un finansējuma saņemšanas nosacījumiem – red.),” sacīja H.Gailums.
Arī bez šā projekta, kā uzsvēra H.Gailums, Gulbenē būs ar laiku vēl citos projektos jārisina meliorācijas jautājumi konkrētās vietās, piemēram, pie lielā stadiona.
Viņš akcentēja: “Gulbenē ir milzumdaudz inženierkomunikāciju zem zemes, ko mēs ikdienā neredzam. Patiesībā tās ir ļoti sliktā, kritiskā stāvoklī. Tā nav tikai Gulbenes problēma. Mēs vienkārši dzīvojam šobrīd uz padomju mantojuma.”
