Tajā pievakarē, kad es viņu ievēroju pirmo reiz, uz takas bija manāmas vien pāris ģimenes ar bērniem, daži nesteidzīgi velosipēdisti, kāda mamma vai ome ar bērnu ratiņiem. Uz šī fona košās drēbēs tērptā, smalkā, miniatūrā auguma sieviete ar kuplo, ogļu melno matu mākoni bija viegli pamanāma. Lepni izslējusi zodu, līgani un graciozi kā gazele, viņa paskrēja mums garām un, šķiet, nemanīja neko no apkārtējās pasaules. Cirtainie mati plandījās vējā, ap gurniem apjoztā krāsainā lakata apmalēs piediegtie sīkie zvaniņi trīsuļoja un šķindēja pie katra soļa, košais krekliņš, kas cieši piekļāvās augumam, īpaši izcēla brūni iesauļotās ādas toni un krūšu apaļumus, kas nenoliedzami piesaistīja daudzu vīriešu skatienus.
Mūs sasaistīja skatieni – izdzirdējusi kluso zvaniņu šķindu, mana mazmeita izbrīnīta apstājās, un arī es atskatījos. Sieviete mums sirsnīgi pamāja, un, kad pēc īsa laiciņa skrēja atpakaļ ceļā, piestāja parunāties. Tad arī uzzinājām gan viņas vārdu, gan to, ka viņas dzīslās rit īstas čigānu senču asinis.
Pēc tam mēs Darinu satikām gandrīz ik vakaru. Viņai patika uz brīdi piestāt pie mums, mazliet pasūroties par dzīvi, līdz, vārds pa vārdam, caur rūgtiem smiekliem un smagām nopūtām, es pamazām uzzināju viņas skarbo dzīvesstāstu. Brīžiem gan tas šķita sadomāts, no bulvāru romāniem un filmām iztēlots, bet – kad viņa atkal un atkal minēja faktus, ko biju dzirdējusi iepriekš, sāku noticēt: viss var būt… Tāds īss grezna un koša tauriņa lidojums uz gaismu…
Uz Kipru viņa atbraukusi pirms četriem gadiem. Viss sācies ar iepazīšanos internetā, kur kāds izskatīgs, sportisks un it kā bagāts vīrietis, kuram neveiksmīgās laulības “izsūkušas visas asinis”, Darinai apsolījis baltu kabrioletu un villu pie jūras, un, ja vien viņa gribēšot, arī pašai savu veikaliņu. Gluži tik naiva viņa gan neesot bijusi, lai visam teiktajam tā uzreiz noticētu, tāpēc pieprasījusi videosarunu. Vīrietis sākumā dusmojies, ka viņam neticot, apvainojot melos, bet viņš visu teikto varot uzrakstīt uz papīra, apzīmogot un viņai nosūtīt. Priekš kam Darinai kaut kādi safabricēti papīti? Ja jau nodomi esot tik nopietni, tad kāpēc gan ne videozvans? Bet Džons jeb Jons izvairījies, izdomājis visādus iemeslus, lai tikai nebūtu jāzvana. Visvisādas domas un šaubas pārņēmušas Darinu, un, lai atgūtu zaudēto sirdsmieru, viņa izlēmusi visu apskatīt pati savām acīm. Tā kā Kiprā nevienu nepazinusi, lūgusi savam iespējamajam līgavainim viņu sagaidīt lidostā un parūpēties par naktsmājām. Viņš atbildējis, ka aizsūtīšot pretim savu autovadītāju, tas visu nokārtošot. Šis pretimnākošais žests uz pāris dienām iedevis mieru un atjaunojis cerību, ka viss solītais patiešām vēl var notikt.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
