5. maijā Pārtikas un veterinārais dienests uzsāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Sakarā ar to “Dzirksteles” portālā kāds Gulbenes novada iedzīvotājs uzrakstījis savu viedokli.
“Tas nav pieņemami, ka šīs vakcīnas izmet uz privātas zemes un privātā mežā. Mums ir šobrīd 2 suņi, kas neklaiņo prom no īpašuma teritorijas. Jau otro pavasari suns mājās, istabā izvemj rozā plastikāta kapsulas, šorīt 3 ar rozā šķidrumu. Kapsulas tik lielas, brīnums, ka dzīvnieks nav ar tām aizrijoties nobeidzies. Tas nav pieņemami. Pagājušajā rudenī mums nācās iemidzināt vienu no mūsu sunīšiem, jo vetārsts konstatēja hroniskas epilepsijas lēkmes, kuru cēlonis bija pēkšņs un medikamenti nepalīdzēja. Lai arī dienesti šādu saistību noliedz, visā pasaulē suņu īpašnieki dalās ar to, kā tieši pēc trakumsērgas potes mājdzīvniekam sākusies epilepsijas lēkme. Bet vai dienesti šādus datus ir ieinteresēti pētīt?” rakstīts komentārā.
“Dzirkstelei” skaidrojumu sniedz Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Dr.med.vet. Edvīns Oļševskis:
– Lapsas un jenotsuņi ir trakumsērgas vīrusa rezervuāri dabā, tādēļ, lai no inficētām kaimiņvalstīm Latvijā iekļuvis ar trakumsērgu slims meža dzīvnieks neizplatītu vīrusu Latvijā, katru gadu Latvijas austrumos veicam lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret trakumsērgu, izmantojot ēsmās iestrādātu vakcīnu.
Savvaļas dzīvniekam, iekožot ēsmā, smaganās no vakcīnas folijas apvalka veidojas nobrāzums, kurā iekļūst vakcīna, un dzīvniekam veidojas imunitāte. Savvaļas dzīvnieks parasti apēd ēsmu, sakošļāto folijas kapsulu neapēd, bet izspļauj. Diemžēl suņiem fizioloģiski ir tieksme aprīt barības gabalus, pat lielākus, tos nemaz nesakožot.
Visticamāk, tas, ko suns ir izvēmis, patiešām ir trakumsērgas vakcīnas apvalks, jo šonedēļ Latvijas austrumu daļā (Krievijas un Baltkrievijas pierobežā) esam uzsākuši savvaļas dzīvnieku (lapsu un jenotsuņu) vakcināciju pret trakumsērgu, izvietojot vakcīnas ēsmas ar lidmašīnām. Taču vemšanu ir izraisījusi nevis pati vakcīna (rozā šķidrums) – tā nav kaitīga dzīvniekam, bet gan tās folijas apvalks, ko dzīvnieka organisms uzskata par svešķermeni.
Meža dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu austrumu pierobežā tiek veikta divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, un, tikai pateicoties tai, mūsu valsts mājdzīvnieku īpašnieki, it īpaši tie, kuru dzīvnieki tiek laisti arī brīvsolī mežā, var justies droši – jo Latvija ir oficiāli ieguvusi no trakumsērgas brīvas valsts statusu (2014. g.) un pēdējo 16 gadu laikā meža dzīvniekiem nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums.
Sunim daudz drošāk ir savā ceļā “sastapt” meža dzīvnieka neapēstu vakcīnu un izvemt tās iepakojumu nekā traku lapsu vai jenotsuni un pēc kontakta ar slimu meža dzīvnieku vispirms apdraudēt cilvēkus un pēc tam nomirt mokošā nāvē.
Meža dzīvnieku vakcinācija tiek veikta vienmērīgi pa visu teritoriju (izņemot ūdenstilpes un pilsētas), neatkarīgi no tā, kam pieder zeme, jo arī meža dzīvnieki, visticamāk, pat nenojauš, ka atrodas privātā mežā. Vidēji uz 1 kvadrātkilometru platības tiek izmestas 20-25 vakcīnas ēsmas, un starp lidojuma līnijām ir 500 metri. Normālos apstākļos vienam sunim atrast teritorijā, kurā tas uzturas, trīs vakcīnas ēsmas un visas apēst varētu būt diezgan liels izaicinājums, un tas varētu norādīt uz suņu uzturēšanos ļoti lielā teritorijā.
Lai turpmāk iespējami novērstu šādus gadījumus, plānojam sniegt detalizētāku informāciju, kad un kurās novadu teritorijās meža dzīvnieku vakcinācija notiks, aicinot iedzīvotājus rūpīgi pieskatīt mājdzīvniekus un nelaist brīvi ārā vismaz nedēļu pēc vakcīnas ēsmu izvietošanas.
