Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) ir viens no nozīmīgākajiem mūsu valsts attīstības un drošības lēmumiem, kas devis iespēju Latvijai kļūt par pilnvērtīgu Eiropas politiskās, ekonomiskās un vērtību telpas daļu. To Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra Eiropas dienai veltītā pasākumā ceturtdien, 7. maijā.
“9. maijs Latvijā un citur Eiropā tiek atzīmēts kā Eiropas diena. Šajā dienā ir svarīgi atcerēties, ka mēs esam Eiropa. Mēs veidojam Eiropas šodienu un nākotni. Tā ir mūsu iespēja un atbildība – cik spēcīgu, vienotu un noturīgu Eiropu nodosim nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Ministru prezidente.
E. Siliņa norādīja, ka Latvijas iestāšanās ES ir bijis veiksmes stāsts. Kopš dalības ES Latvijas iekšzemes kopprodukts ir audzis vairāk nekā trīs reizes, savukārt Latvijas uzņēmējiem, studentiem, zinātniekiem un iedzīvotājiem ir pavērušās plašākas attīstības iespējas Eiropas kopējā telpā.
“Mums šodien šķiet pašsaprotami, ka esam daļa no eirozonas un ka mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Taču varēja būt arī citādi. Tāpēc mums jānovērtē tas, kas mums ir un ko esam sasnieguši,” sacīja Ministru prezidente, vienlaikus pateicoties tiem politiķiem un atbildīgajām amatpersonām, kas savulaik spēja redzēt šī lēmuma stratēģisko nozīmi.
Valdības vadītāja uzsvēra, ka dalība ES Latvijas cilvēkiem dod ļoti konkrētus ieguvumus. Erasmus+ programmas iespējas izmantojuši vairāki desmiti tūkstoši Latvijas jauniešu, iegūstot pieredzi un zināšanas citās Eiropas valstīs. Savukārt ES fondu finansējums joprojām ir nozīmīgākais publisko investīciju avots Latvijā.
“Pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, esam stiprinājuši savu energoneatkarību, digitālo infrastruktūru, transporta tīklus, ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Šogad sagaidāmas vairāk nekā 1,4 miljardu eiro investīcijas no kohēzijas un Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Tie nav tikai skaitļi – no tā iegūst katrs Latvijas cilvēks,” norādīja E. Siliņa.
Vienlaikus Ministru prezidente uzsvēra, ka Eiropas ideja nekad nav bijusi tikai par ekonomiku. Eiropas pamatā ir kopīgas vērtības – demokrātija, brīvība, likuma vara un līdztiesība. Tie ir principi, kas Latvijai nesuši brīvību, labklājību un drošību un par kuriem joprojām cīnās Ukraina.
“Jau vairāk nekā četrus gadus Ukraina aizstāvas pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Krievija uzbruka Ukrainai jau 2014. gadā – brīdī, kad Ukrainas tauta iestājās par savu izvēli būt daļai no Eiropas vērtību un principu savienības. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu,” pauda Ministru prezidente.
Runājot par ES drošības prioritātēm, E. Siliņa norādīja, ka Eiropa mainās un kļūst spēcīgāka, stiprinot sadarbību drošības un militārās industrijas jomā. Latvija šo virzienu pilnībā atbalsta.
“Kopš 2022. gada Latvija ir novirzījusi aptuveni vienu miljardu eiro Austrumu robežas stiprināšanai. Pozitīvi, ka arī Eiropas Komisija arvien skaidrāk atzīst Austrumu robežas stiprināšanas nozīmi kā kopīgu Eiropas drošības jautājumu,” sacīja E. Siliņa.
Ministru prezidente uzsvēra, ka ieguldījumi aizsardzības industrijā ne tikai stiprina Latvijas neatkarību un drošību, bet arī atbalsta Latvijas ekonomiku. Viņas ieskatā ir svarīgi ieguldīt gudri, izmantojot Ukrainas pieredzi un stiprinot Eiropas spēju pašai aizsargāt savas intereses.
E. Siliņa norādīja, ka pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi ir apliecinājuši ES spēju vienoties sarežģītos jautājumos un pildīt dotos solījumus. Tas stiprina ES starptautisko lomu kā stabilam un uzticamam partnerim.
“Eiropa esam arī mēs. Arī Ukraina, Moldova un Rietumbalkānu valstis vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Mēs zinām, cik lielu cenu Ukraina un Moldova ir samaksājušas, lai ietu šo ceļu. Tāpēc es ticu, ka arī Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumā būs iespējams panākt skaidru virzību,” sacīja Ministru prezidente.
Noslēgumā E. Siliņa uzsvēra, ka Latvija nav tikai ES lēmumu vērotāja, bet aktīva Eiropas nākotnes veidotāja.
“Mēs esam Eiropa. Mēs neesam vērotāji. Mēs esam šodienas pasaules veidotāji,” sacīja Ministru prezidente.
