Gaidīju multfilmas
Aktīva hokeja līdzjutēja esmu jau no bērnības. Tas sākās gluži neapzināti – hokeja spēles starplaikos televīzijā rādīja multfilmas. Lai tās nepalaistu garām, sēdēju kopā ar tēti un skatījos visu maču. Ar laiku man tas iepatikās. Sāku saprast noteikumus un spēles kārtību. Drīz vien mūsu līdzjutēju pulciņam pievienojās arī manas draudzenes. Patlaban fanoju par trim sporta veidiem. Kopā ar vīru –
par hokeju, man pašai patīk basketbols un, kopš puika sācis spēlēt futbolu, jūtam līdzi arī šajā sporta veidā. Lielākoties spēles skatāmies pa televizoru, jo tā var labāk redzēt, kas notiek uz laukuma. Pāris reizes esmu bijusi arī uz klātienes spēlēm hokejā. Tur iespējams piedzīvot vairāk emociju, izjust «tusiņu», taču paslīd garām, kas notiek laukuma otrā pusē. Jāpiebilst gan, ka klātienē cenšamies apmeklēt visas dēla futbola kluba svarīgākās mājas spēles. Fanošana izpaužas aktīvā līdzdzīvošanā, komentējam, kas notiek uz laukuma. Ja iesit vārtus, skan visa māja. Ar dēliņu tad noteikti jāsasit plaukstas. Ja komanda uzvar, labs garastāvoklis garantēts visu vakaru. To jūt arī nākamajā dienā. Savukārt, ja zaudē, ir dusmas, kaut gan vienmēr mēģinu attaisnot mūsējos, kāpēc tā ir gadījies.
Everita (34), fano visa ģimene
Fanoju draugu pulkā
Fanoju par mūsu valsts izlasēm vairākos sporta veidos – hokejā, futbolā, basketbolā. Dažas spēles esmu skatījies arī klātienē, bet visbiežāk tas notiek pie TV ekrāna draugu pulkā. Tur valda kārtīgas emocijas. Īpaši, kad tiek uzvilktas formas un izvilktas taures, bungas un talismani! Es gan tajā piedalos tikai ar bļaušanu. Ja komanda zaudē, viss vakars «čābīgs». Tad palīdz labas basketbola spēles noskatīšanās. Patiesībā basketbols man ir sports numur viens. Skatos Nacionālās basketbola asociācijas spēles. Dažreiz arī naktīs, ja nenāk miegs.
Edijs (29), pārdzīvo par Latvijas izlases panākumiem
