Cik daudz mēs paši varam! Tā vien gribas izsaukties, domājot par pagājušās sestdienas notikumiem pilsētā, kas, tērpusies pavasara zaļo toņu rotā, sakopta un skaista aicināja ikvienu doties tās ielās. Darbīgam skudru pūznim līdzinājās Jaunatnes parks, kur notika jau otrais Zaļais tirdziņš, kas šoreiz pulcināja ļoti daudz amatnieku un mājražotāju gan no pašu novada, gan kaimiņu novadiem. Atkal gribējās iesaukties, cik daudz mēs paši varam! Ar savām rokām un izdomu esam iemācījušies izgatavot fantastiski skaistas greznumlietas un citus saimniecībā un sadzīvē nepieciešamus priekšmetus, par kuriem bijām piemirsuši, jo viss taču nopērkams veikalā. Esam spējuši apliecināt sevi kā prasmīgus un zinošus dārzniekus, metālkalējus, pinējus, keramiķus un citu arodu meistarus. Raugoties šajā rosībā, priecājos līdz ar šiem Zaļā tirdziņa dalībniekiem par to, ka viņi ar katru reizi kļūst mums visiem arvien vajadzīgāki, jo katrs stāds, katrs adījums, katrs kokgrebums ir darināts ar mīlestību. Taisnība tiem, kas vienmēr ir teikuši un nebaidās to sacīt arī šobrīd, ka latvieši ir ļoti talantīga tauta. Lai cik arī dažkārt ir grūti, mēs spējam stāvēt pāri šīm grūtībām ar savas tautas sentēvu vērtībām, ar savu ģimeņu iekšējo spēku, par kuru liecināja gan Ģimeņu svētku pasākums centrālajā skvērā, gan dimanta, smaragda un zelta pāru godinājums kultūras centrā. Mēs patiešām spējam daudz! Mums katram piemīt spējas uzziedināt smaidus apkārtējo sejās un uzdāvināt cilvēkiem prieku, kas paslēpies pavasara ziedos. Apzināsimies to un nebūsim skopi!
