Plašsaziņas līdzekļi informē, ka Jēkabpils pusē četros pagastos no knišļu kodumiem gājušas bojā desmit govis. Lai gan pagaidām mūsu pusē asinssūcēju nodarītie kaitējumi liellopiem nav tik dramatiski, tomēr šī ziņa darījusi uzmanīgus arī Gulbenes novada ganāmpulku īpašniekus.
Malda Ilgaža
“Jāspļauj pār plecu, bet mums govis ganībās atrodas visu laiku. Tikai no rīta un vakarā vienu stundu tās pavada kūtī, kad tiek slauktas. Ganībās ir krūmi, kur govis labprāt uzturas, lai parīvētos gar kokiem. Saka, ka nevajagot krūmiem būt ganībās, bet tie zināmā mērā mūs glābj. Manuprāt, iepriekšējos gados šajā laikā knišļu un odu bija daudz vairāk. Mums tuvumā nav arī nevienas ūdenskrātuves, kur knišļi varētu savairoties. Pieļauju, ka asinssūcēji vēl var parādīties. Tas, ka upju baseinos knišļu ir pārlieku daudz, ir saprotami. Mums saimniecībā pagaidām viss ir kārtībā,” saka Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunkapenieši” saimniece Līga Strade. Arī Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Jaunsētas” saimniece Silvija Trifane stāsta, ka govis pa nakti aplokos netiekot turētas, tikai pa dienu, tāpēc arī knišļu uzbrukums neesot novērots. “Pagaidām ar knišļu problēmu neesam saskārušies, bet sekojam līdzi tam, kas notiek citur. Tuvumā nav arī purvu. Pieļauju, ka tur, kur nesen gāja bojā govis, tās ganījās arī pa nakti,” prāto S.Trifane. Viņa uzskata, ka laukos dažādu asinssūcēju kukaiņu ar katru gadu kļūst arvien vairāk. Tie dzeļ arī cilvēkiem, tāpēc viņa šajā laikā kabatā vienmēr ņem līdzi odus atbaidošus aerosolus.
Aizsardzībai izmantos
lupstāju
Arī Pārtikas un veterinārais dienests brīdina, ka ganībās mājdzīvniekus apdraud dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas dzīvniekiem sagādā sāpes, stresu un nereti rada nopietnus draudus viņu veselībai un pat dzīvībai. “Knišļu aktīvajā periodā, kas ir maijs un jūnijs, dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ganībās vispār,” iesaka Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Ilze Meistere.
Pirms izlaišanas ganībās dzīvniekus iesaka apstrādāt ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai, bet pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta. Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož tajās dzīvnieka ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, piemēram, tesmenī, tāpēc speciālisti iesaka veterinārajās aptiekās iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Arī pirms šo ziežu iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu.
Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Pakalnieši” saimniece Gunta Kalniņa stāsta, ka visvairāk sīko uzbrucēju ir tieši vakaros, kad govis no ganībām ir sanākušas kūtī. Tad pie kūts durvīm veidojoties knišļu mākoņi. “Tad ir tik biezs, ka apgrūtina elpošanu. Domāju, ka knišļu turpmāk būs vēl daudz vairāk, jo šis ir tikai sākums. Govis ganībās pagaidām atrodas tikai pa dienu. Arī tajā gadījumā, ja knišļu būs vēl vairāk, govis kūtī neturēsim. To ganīšanai izraudzīsimies aplokus, kas ietver pakalnus. Ne jau par velti saucamies “Kalna Pakalnieši”. Pakalnos pūš lielāks vējš, kas knišļiem traucē,” stāsta G.Kalniņa. Lai pasargātu govis no asinssūcējiem, viņa šogad apņēmusies govis ierīvēt ar lupstāja sulu. “Man to ieteica pazīstami cilvēki, kuri arī nodarbojas ar dažādu ārstniecisku augu audzēšanu. Lupstāja laksts ir liels un sulīgs. Pirms ierīvēšanas lakstu mazliet saberzē, lai labāk izdalās sula,” iesaka G.Kalniņa.
Knišļi ir sīki 3 līdz 4 milimetrus gari kukaiņi – asinssūcēji, kas atgādina pelēkas sīkas mušas. Patiesībā tie ir odi. Knišļu kāpuri attīstās tekošos ūdeņos. Šajā pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo palos ilgstoši saglabājās augsts ūdens līmenis tieši aprīļa otrajā pusē. Asinssūcējas ir knišļu mātītes, kas, sūcot mājdzīvnieku un arī cilvēku asinis, brūcītē ievada siekalas, kas ir toksiskas. Tēviņi pārtiek no nektāra un augu sulām. Knišļi salien arī dzīvnieka purna gļotādā, kas pēc kodumiem sapamst. Tiek traucēta elpošana. 2005.gadā no knišļu kodumiem Latvijā gāja bojā aptuveni 100 govis.
Nedrīkst ļaut pārkarst
Dienesta speciālisti atgādina, ka dzīvnieki jāsargā arī no pārkaršanas. Par to liecina to nomāktība, sagurums, nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana. Novērojama arī muskuļu trīcēšana un krampji. Acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana. “Nevajadzētu govis, aitas un cūkas, bet īpaši zirgus ganīt karstajā diennakts laikā no pulksten 12.00 līdz 16.00 tiešos saules staros vai arī jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā,” iesaka I.Meistere. Lai pasargātu no pārkaršanas, dzīvniekiem jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens. Dzīvnieku mītnēs jānodrošina laba gaisa apmaiņa. Pamanot pārkaršanas pazīmes, nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu.
