“Šim ezeram taču nav dibena!” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja. Taču stāsta, ka pirms kara Valmē, no kuras iztek Krustalīce, pat bijusi ierīkota pilsētas peldvieta. Šodien tas diezin vai būtu iespējams.
Ezera ūdens teritorija veido tikai pusi no visas Valmes zemes. Ezera ūdens spogulis aizņem 106 764 kvadrātmetrus. Valmes zemes kadastra numurs ir reģistrēts Gulbenes pilsētā, ezers pieder Gulbenes novada pašvaldībai. Skaitās, ka ezeru ieskauj mežs, tāpēc arī Valmes zemes oficiālais lietošanas mērķis ir mežsaimniecība. “Dzirksteli” par to informē Gulbenes novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas zemes ierīcības inženiere Lolita Vīksniņa.
Sapropeļa glabātava
“Valmes ezerā ir sapropelis lielā daudzumā. Savulaik kopā ar zinātnieku grupu pētījām šo ezeru, veicām mērījumus. Sapropelis ir masa, kas līdzīga kūdrai un reizē galertam, tā ir ļoti bagāta ar barības vielām – izcils mēslojums! Izmēģinājām praksē – puķes auga griezdamās dobē, kurā augsne bija uzlabota ar sapropeli,” stāsta Madonas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins. Viņš stāsta, ka ezeru patiesībā var uzskatīt par seklu, baseinu piepilda nezināms, bet, visticamāk, ļoti ievērojams sapropeļa daudzums. Taču ezers vasarā ir gandrīz nepieejams, aizaudzis. J.Lūkins saka, ka Valmes ūdeņi atgādina dusošo skaistuli, kuru gandrīz nevienam nav lemts ne redzēt, ne apjaust. Ezera spogulim droši var tuvoties vienīgi ziemā.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” stāsta, ka tieši ziemā ir izmantojis iespēju tuvoties Valmes ezeram. Viņš saka, ka vasarā Valmes ezera redzēt gribētājiem bez gumijas zābakiem nav vērts ceļā doties. Tur nav pat normālas laivu vietas. “Pieļauju, ka tuvējo māju iedzīvotāji zina, kā piekļūt ezeram. Pārējiem tas nav pieejams. Turklāt pie ezera visapkārt ir privātās zemes, nevar zināt, vai tur visi maz drīkst tā braukt vai atstāt savu automašīnu,” stāsta A.Caunītis.
Gandrīz cilvēku neskarts
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis “Dzirkstelei” saka, ka izmēģinājis nirt gandrīz vai visos novada ezeros, taču Valmes ezerā to nekad nav darījis, jo šī ūdens krātuve ir grūti pieejama. Turklāt arī ne reizi glābēji nav saukti palīgā uz Valmes ezeru. “Attiecībā uz šo ezeru ir klusums. It kā tā nemaz nebūtu,” saka V.Griķis. Atliek secināt, ka tie, kuri riskē zvejot zivis Valmes ezerā, zina, kā tajā uzvesties, jo līdz šim ir veiksmīgi izvairījušies no nelaimes gadījumiem uz ūdens.
Būt peldvietai Valmē?
A.Caunītis saka, ka ir bijušas idejas par pilsētas peldvietas ierīkošanu nevis pašā Valmē, bet tās iztekā – Krustalīcē – netālu no Madonas ceļa, jo tur vēl ūdens ir tīrs, to nepiesārņo sadzīves notekūdeņi. Taču A.Caunītis ir skeptisks, jo šeit upe ved garām Gulbenes jaunajiem kapiem. “Psiholoģiski tas var radīt cilvēkos barjeru. Uzplūdinājums turklāt mainītu gruntsūdens līmeni apkārtnē,” saka A.Caunītis.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa uzskata, ka peldvieta gulbeniešiem būtu noderīga. “Pati gan neesmu peldētāja, un makšķerēšana arī nav sirdslieta. Par peldvietas ierīkošanu jāsaka, ka tās mākslīga ierīkošana varētu būt ļoti dārga – jānostiprina krasts, jāizveido apkārtējā infrastruktūra. Iniciatīva būtu jāuzņemas pilsētas pārvaldei. Šīgada budžetā tas nav plānots,” informē viņa. M.Mikolaja stāsta, ka šovasar notikusi Gulbenes iedzīvotāju aptauja par to, kur cilvēki vēlētos peldvietu. Priekšlikumi bijuši dažādi. Tomēr vairums palicis pie domas, ka Gulbenē būtu jārok jauns dīķis, kas būtu speciāli domāts peldēšanai.
