Vladimirs Lituņenko, Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs:
Iespējams, jau šoruden ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām tiks dota iespēja piedalīties atbalsta pasākumā, kāds vēl līdz šim nav bijis, proti, Minesotas programmā, kas ļaus ārstēt alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarību. Ārstniecības kursu, kurš ilgs 28 dienas, varēs īstenot gan ambulatori, gan stacionāri. Šajā pasākumā no 2012. līdz 2014.gadam plānots iesaistīt apmēram 800 bezdarbniekus visā valstī. Cik liela daļa šo bezdarbnieku būs no Gulbenes novada, to pagaidām grūti pateikt, jo vēl nav apstiprināta kārtība. Vai tas mazinās ilgstošo bezdarbnieku atkarību? Droši vien, ka mazinās. Domāju, ka būs cilvēki, kuri labprātīgi izmantos šo iespēju, lai ārstētu atkarību. Tas jau nav nekas slikts.
Anita Zariņa, psihiatre:
Minesotas programma ir ļoti laba, un labi, ka šāds atbalsts tiek piedāvāts, bet, ja cilvēks pats negrib atbrīvoties no atkarības, tad arī, izejot šo programmu, viņam nebūs nekāda uzlabojuma. Svarīga ir paša gribēšana, ģimenes atbalsts, svarīgi, lai ir darbs. Ja tā nebūs, tad tas viss vairāk būs ķeksīša pēc. Ja cilvēku sūta atbrīvoties no atkarībām piespiedu kārtā, tad nekas tur nebūs. Tā būs tikai iztērēta nauda un laiks. Ja cilvēks pats grib kaut ko panākt, mainīt savā dzīvē, ir saņēmies un jūt, ka vajag vēl kādu palīdzību, tad tas var izdoties, jo nekādi brīnumi pa 28 dienām nevar notikt, ja pašam nav vēlmes kaut ko mainīt dzīvē. Ir jāizvērtē, kuriem būtu jāiziet šī programma. Nevar masveidā visus sūtīt un pēc tam domāt, ka viņš taču izgāja šo programmu, un nu tagad ir jābūt labam, bet viņš tāds nav, un pats vainīgs. Tā šī programma nedarbojas.
Andis Leitis, lejasciemietis: Tā, manuprāt, ir tukša lieta. Ir bijuši gadījumi, kad man nāk klāt bezdarbnieks un prasa naudu, es atbildu – atnāc man palīgā mājas darbos, es samaksāšu. Viņš jau nenāk. Viņš ir tikai patērētājs. Viņam vajag tikai naudu, lai būtu par ko nopirkt alkoholu. Un, ja pats cilvēks negrib atbrīvoties no alkohola atkarības, tad nekas tur nesanāks. Ir, protams tādi, kuri ir tikuši vaļā no atkarības, bet pēc kāda laika atkal ir atsākuši dzert. Tas ir līdzīgi kā ar smēķēšanu. Saprotams, ka šādiem bezdarbniekiem darbu atrast ir grūti un, ja arī atrod, tad noturēties savā darbavietā ir vēl grūtāk. Ja vēl apkārt ir tādi paši draugi, tad tur nekā. Tiklīdz kādam parādās nauda, tā tūlīt viss “iet vaļā”, alus pudelei vienmēr atrodas nauda. Domāju, ja cilvēks grib, tad darbu atrast var. Tie, kas grib, tie meklē iespējas, kā nopelnīt, kaut vai dodas mežā lasīt ogas un sēnes.
