Tikai apmēram 30 cilvēki, lielākoties seniori, vakar bija atnākuši uz Gulbenes kultūras centru, lai satiktu veselības ministri Ingrīdu Circeni. Daudzi nemaz nezināja par sapulcēšanās laiku, jo ministre to mainīja gandrīz vai pēdējā brīdī.
It kā vainīga juzdamās, viņa visu tikšanās laiku uz jautājumiem atbildēja, stāvot kājās, teikdama, ka tas nav nekas grūts. “Joprojām no rītiem noskrienu septiņus kilometrus,” sacīja I.Circene. Gulbenieši maz jautāja ministrei, it kā uz tikšanos būtu atnākuši pieklājības dēļ. Galvenā jautātāja savu lasītāju vārdā bija “Dzirkstele”.
Arī joko par slimnīcu
“Vai tas ir normāli, ka pacienti Gulbenes slimnīcā redzējuši rāpojam zalkti?” šādu jautājumu lasītāju vārdā ministrei uzdeva “Dzirkstele”. Viņa atbildēja ar smaidu, ka slimnīcā reizēm pacienti mēdzot redzēt dzīvniekus, piemēram, kādu kaķi vai peli. “Tā nav sistēma, tas ir negadījums,” teica I.Circene. Sarunā iesaistījās SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekļi – Alīda Vāne sacīja, ka šādu situāciju iespējamība ir jau novērsta, bet Marģers Zeitmanis jokojot atgādināja, ka čūska ir viens no medicīnas simboliem. Jau nopietni I.Circene uzsvēra, ka slimnīcu apvienībai ir nākotne kaut vai tāpēc, ka vairs nepalielinās tās parādsaistības. Turklāt gulbeniešiem ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību tuvu savai dzīvesvietai, pakalpojumu klāsts kļūst labāks. “Es nerunāju par sirds pārstādīšanu. Es runāju par steidzamo palīdzību, kas ir jāsaņem jebkuram Latvijas iedzīvotājam pēc iespējas tuvu savai dzīvesvietai,” teica I.Circene. Viņa uzsvēra Gulbenes slimnīcas tā saucamā steidzamās medicīniskās palīdzības punkta nozīmi.
Ministre godīgi atzina, ka ārstēšanās slimnīcā, kas pacientam izmaksā mazliet vairāk nekā 9 latus diennaktī, vidusmēra Latvijas iedzīvotājam ir katastrofāli dārga. Prakse rāda, ka cilvēks var samaksāt par vienu līdz trim dienām slimnīcā. Tāpēc ministrijas politika ir papildus finansiāli atbalstīt valsts apmaksāto dienas stacionāru un ambulatoros pakalpojumus.
Kad jāveic operācija?
Pacienti bieži vien apjūk, kad viņi ir tiesīgi uz neatliekamo un tātad valsts apmaksāto operāciju un kad – uz plānveida. I.Circene skaidroja: “Mēs esam pārņēmuši no Lietuvas sistēmu, kas ļoti precīzi definē neatliekamās palīdzības statusu, un, visticamāk, tā tiks iestrādāta arī likumā. Ja cilvēkam apstājas sirdsdarbība, elpošana, iestājas koma vai citi stāvokļi, kas apdraud dzīvību, ir nepieciešama neatliekamā palīdzība, kas jāsniedz nekavējoties. Tur nevar gaidīt ne minūti.” Viņa klāstīja, ka pārējos gadījumos pacienti tiek sadalīti pēc apdraudējuma gradācijas, vai palīdzība jāsniedz noteiktā minūšu, stundu vai ilgākā laikā, lai slimnieka veselības stāvoklis nepasliktinātos. Ja pacienta stāvoklis nemainās stundā, pāris stundās vai ilgākā laikā, pacients vairs neatbilst statusam “dzīvības vai veselības nopietns apdraudējums”. Ja pacientam ir asiņošana, arī šajā gadījumā viņam var tikt sniegta kā neatliekamā, tā plānveida medicīniskā palīdzība atkarībā no viņa veselības stāvokļa novērtējuma. Piemēram, asiņošana dzemdību laikā ir dzīvībai bīstama gan sievietei, gan jaundzimušajam. Tad, protams, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ministre uzsvēra – ja pacientam ir nepieciešama steidzama operācija, viņš šādu neatliekamo palīdzību saņems jebkurā Latvijas slimnīcā, kur šāds valsts apmaksāts pakalpojums tiek piedāvāts. Turklāt nebūs svarīgi, kur šis pacients dzīvo. Piemēram, viņu operēs arī Rīgā, ja cilvēks tobrīd atradīsies galvaspilsētā un ātro palīdzību būs izsaucis tur, kaut viņa faktiskā dzīvesvieta ir Gulbenē.
Ģimenes ārstiem – 2 palīgi
Runājot par ārstu speciālistu lomu, ministre uzsvēra profilaktiskā darba nozīmi, strādājot ar hroniskajiem pacientiem, kas lielā mērā ir uz ģimenes ārstu sirdsapziņas. Ģimenes ārsti ir tie, kuri pacientiem dod nosūtījumus speciālistu apmeklēšanai. Ģimenes ārstam ir jābūt pieejamam. Ministre uzsvēra mūsdienu tehnoloģiju nozīmi pacientu kontaktiem ar savu dakteri, piemēram, ar e-pasta, ar mobilā telefona īsziņu vai zvana palīdzību. “Lai ir iespēja ar savu ārstu runāt!” sacīja I.Circene. Viņa pauda, ka pacientam ir jājūtas drošam. Ja tā nav, viņš zvana ātrajai palīdzībai, jo nezina, ko darīt, pauda ministre. Tā tas bieži vien notiek gadījumos, kad cilvēkam bija visa nepieciešamā palīdzība jāsaņem pie sava ģimenes ārsta. Tāpēc ministrija turpinās izglītot pacientus, sagatavojot viņiem domātu bukletu ar informāciju par pacientu tiesībām un pakalpojumu saņemšanas iespējām.
Lai sekmētu ārstu ieinteresētību darbā, ministrija plāno un aprēķina iespējas paaugstināt atalgojumu ārstiem un ārstu palīgiem. I.Circene cer, ka tas pamudinās speciālistus pēc augstskolas beigšanas doties strādāt uz reģioniem, kur kvalificētu mediķu trūkst. No pašvaldības ministre gaida pretimnākšanu sadzīves apstākļu nodrošināšanā ārstiem.
Ministre informēja, ka valsts katram ģimenes ārstam apmaksā divu medicīnas māsu vietas. Šai otrai medmāsai, kā norādīja ministre, nav jāsēž kabinetā. Viņai ir jābūt pie pacientiem – apmeklējot mājās vai piezvanot un izvaicājot hroniskos pacientus, kad viņi pēdējo reizi ir veikuši veselības pārbaudi. Tajā pašā laikā I.Circene atzina, ka joprojām “feldšeris ir lauku medicīna” – tā esot realitāte.
Attieksme pret
maksātnespējīgajiem
Kāpēc mediķi nevērīgi izturas pret maksātnespējīgajiem pacientiem, piemēram, bezdarbniekiem?
I.Circene, atbildot uz šo jautājumu, atgādināja, ka iedzīvotājiem, kuriem pašvaldība piešķīrusi trūcīgās personas statusu, valsts joprojām apmaksā visus medicīniskos līdzmaksājumus, izņemot atsevišķus pakalpojumus. “Mediķu aicinājums ir vēlme kalpot pacientam. Ar likumu noteikt šādu attieksmi ir grūti. Taču ir jāsaprot: ja nevari vai negribi kalpot pacientam, jāizvēlas cita profesija, kas nav saistīta ar medicīnu,” sacīja ministre.
I.Circene norādīja, ka veselības aprūpē pati dārgākā valstij ir neatliekamā medicīniskā palīdzība. “Saeima vēl nav apstiprinājusi, bet konceptuāli ir atbalstīts, ka papildus būs 42 miljoni papildu naudas, jo neatliekamās palīdzības mašīnas tiešām ir sliktā stāvoklī. Mēs nomainīsim 80 procentus mašīnu. Tās būs valsts īpašumā,” sacīja I.Circene. Papildu naudu ministre plāno novirzīt arī valsts apmaksātai endoprotezēšanai aptuveni 800 pacientiem visā Latvijā. Viņa pieminēja, ka šā pakalpojuma saņemšanai steidzamajā rindā atrodas aptuveni 1500 cilvēku. Tāpat plānots papildus par apmēram 30 procentiem palielināt valsts finansējumu pacientu stacionārajai rehabilitācijai.
Ekonomiskās krīzes laikā valsts finansējums medicīnas nozarei Latvijā esot samazinājies aptuveni par 30 procentiem. Ministre sacīja, ka medicīnas nozare ir cietusi ne tikai tāpēc. Ilgstoši šajā valstī ticis uzskatīts – veselības aprūpes joma ir tērētāja. Viņa par savu mērķi uzskata panākt attieksmes maiņu, jo no tā ir atkarīga demogrāfiskā situācija valstī.
