Ne tikai Daukstu pagastā, bet visā Gulbenes novadā šovasar labu slavu iemantojis 59 gadus vecais Māris Stāks, kurš pierādījis, ka var tikt galā ar trīsmetrīgiem latvāņiem viens pats. No speciālā aprīkojuma viņam – ne miņas.
Vienīgā palīgierīce – pielāgota rokas izkapts. Vienīgais specapģērbs – gumijas zābaki kājās. M.Stākam uzdots uzveikt latvāņus kādā aizaugušā pašvaldības zemes gabalā, tas ir viņa algotais pagaidu sabiedriskais darbs.
“Viņš griež latvāņus, būdams ģērbies T-kreklā un šortos. Māris pierāda, ka tas nav nemaz tik bīstami, ja dara ar prātu, uzmanīgi,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes deputāts Guntis Blūms. Viņš uzskata, ka arī citos pagastos algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējus vairāk vajadzētu iesaistīt latvāņu apkarošanā. Savukārt cits deputāts – Raitis Apalups – uzskata, ka ar dažu nodarbināto palīdzību latvāņu problēmu novadā neatrisināt. Viņš to trešdien lika saprast kolēģiem, kad latvāņu problēma tika apspriesta novada domē, tautsaimniecības komitejas sēdē. “Darīt vajag! Esmu gatava piedalīties,” “Dzirkstelei” saka deputāte Ilze Mezīte.
Izmanto pielāgotu izkapti
Latvāņu iznīcinātājs M.Stāks no Daukstu pagasta “Dzirkstelei” atklāj, ka nav nekāds supervaronis. “Bija jau gan sākumā bailes. Tajā aizaugušajā zemē latvāņi bija kā koki manas rokas resnumā, augumā – man pāri galvai. Uzmanījos, lai augu sula nesavaino man seju,” viņš stāsta. M.Stāks ātri sapratis, ka tik varenus latvāņus nopļaut nav iespējams. Tāpēc vīrietis pārveidojis rokas izkapti, tai saīsinot kātu un nogriežot daļu asmens. Ar tādu rīku M.Stāks aizāķē latvāni un uzmanīgi gāž zemē, aizgriežot un nolaužot stumbru. Viņam norādīto zemes platību vīrs šovasar esot jau divas reizes atbrīvojis no latvāņiem. Otrreiz bijis daudz vieglāk, jau varējis mierīgi pļaut ar izkapti. Daukstu pagasta pārvaldes darbinieks Juris Spenners “Dzirkstelei” puspajokam saka, ka M.Stākam darbā palīdz “naids pret latvāņiem”.
“No tiem pavisam vaļā tikt ir švaki. Jāpļauj pastāvīgi, neļaujot latvāņiem tikt pie ziedēšanas,” uzskata M.Stāks.
Jāpļauj trīsreiz gadā
Trešdien Gulbenes novada domē, tautsaimniecības komitejas sēdē, deputāti klausījās domes izpilddirektores Sarmītes Krišānes uzmetumus topošajam latvāņu apkarošanas plānam novadā. Tika uzsvērts, ka šie augi obligāti jānopļauj grāvmalās, kuras šobrīd ir izlaistas no redzesloka. Sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu jāsoda tie, kuri necīnās ar latvāņiem. Par latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu var administratīvi sodīt – fiziskās personas ar naudas sodu no 70 līdz 250 latiem, juridiskās personas ar naudas sodu no 200 līdz 1000 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, sods paredzēts lielāks. Pašvaldība arī plāno izmantot tiesības pļaut latvāņus privātajās zemēs un pēc tam to īpašniekam piesūtīt rēķinu. I.Mezīte uzstāja, ka nākamgad pašvaldības budžetā ir jāparedz finansējums latvāņu apkarošanai. Tika secināts, ka nepietiek latvāņus nopļaut reizi vai divas gadā, tas jādara vismaz trīsreiz un astoņus gadus no vietas. Tikai tad būs rezultāts.
