Latvijas Mākslas akadēmijas studentes druvēnietes Aismas Graumanes stāstīto pierakstījusi Malda Ilgaža
Protams, ka lielākais notikums pagājušajā nedēļā bija Rīgas svētki. To laikā kopā ar draugiem muzicējām Vecrīgā pie Pēterbaznīcas kopā ar ielu muzikantiem, lai gan nebijām iepriekš piereģistrējušies kā ielu muzikanti, jo ielu muzikantiem bija speciāls pasākums, tāpēc mūs mēģināja raidīt projām. Ielu muzikantu pasākuma organizatori nāca mums klāt un aizrādīja, bet mūsu muzicēšanā klausījās daudz cilvēku – vesels pūlis, tāpēc muzicējot sajutāmies kā ielu koncertā, nevis tāpat vien. Mēs ne tikai spēlējām instrumentus, bet arī dziedājām.
Kopumā no Rīgas svētkiem neko īpaši daudz neredzēju. Ļoti jauki bija amatnieku tirdziņi un aviošovs. Vērmanes parkā noskatījos izrādi, kurā bija ļoti smieklīgs Lutausis.
Es domāju, ka Rīga prot svinēt svētkus, jo arī visi svētku apmeklētāji bija līksmi. Cilvēki bija mierīgāki un labestīgāki nekā ikdienā. Bija svētku sajūta. To radīja arī jaukais laiks un cilvēku omulība, tāpēc neizjutu arī burzmu.
Patiesībā kopā ar draugiem mēs Rīgas ielās muzicējam regulāri, tiklīdz laiks kļūst siltāks. Esam izveidojuši grupu, tāpēc šī muzicēšana ir gluži kā mēģinājums. Protams, par muzicēšanu klausītāji ziedo arī naudu. Ziedo labi. Mēs galvenokārt izpildām pašu aranžētas latviešu tautas dziesmas. Par tām īpašu sajūsmu vienmēr izrāda ārzemnieki. Savukārt latvieši visbiežāk ir tie, kas mums lūdz izpildīt kādu konkrētu melodiju. Regulāri mēs muzicējam Rīgas Rātslaukumā pie Rolanda statujas, kā arī pie Pēterbaznīcas.
