Mednieki šobrīd var medīt pīles, stirnas, meža cūkas, vilkus, staltbriežu govis. Ar 1.septembri sāksies arī aļņu un staltbriežu buļļu gaides medību sezona. Pamazām tuvojas arī kolektīvo medību sezonas sākums 1.oktobrī.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš norāda, ka tāpat kā visā valstī arī pie mums šobrīd ir aktuāli meža cūku postījumi, par laimi, pie mums tie nav tik lieli, kā varbūt citviet valstī. Jau iepriekš esam rakstījuši, ka zemnieki un lauksaimnieki ir sūdzējušies par cūku postījumiem stādījumos un sējumos, bet L.Kļaviņš atkārtoti uzsver, ka zemniekiem un medniekiem ir vairāk savstarpēji jākomunicē. “Diez vai līdzēs, ka zemnieks lauzīs līgumu ar mednieku formējumu, tad nevienam vairs nebūs likumīgu tiesību medīt konkrētajā vietā un mednieks zemniekam nevarēs palīdzēt. Protams, jāsaprot arī tas, ka izšaut pilnīgi visas meža cūkas nav ne pareizi, ne arī iespējams,” saka L.Kļaviņš. Virsmežniecības teritorijā šosezon ir atļauts nomedīt 4337 cūkas. L.Kļaviņš norāda, ka licences medniekiem ir izsniegtas pietiekamā skaitā un, ja viņi atšaus savus plānotos limitus, tiks izsniegtas vēl arī papildu atļaujas.
Visgrūtāk ir neizšaut
Augusta otrajā sestdienā daudzi mednieki devās pīļu medībās. L.Kļaviņš stāsta, ka ir mednieki, kas pīles medī aktīvāk, un ir, kas to dara mazāk aktīvi. “Daudzus medniekus saista pīļu medības un dzinēju medības. Ir pat tādi mednieki, kas, piemēram, dodas medībās tikai atklāšanas dienā,” stāsta inženieris. Runājot par aļņu un staltbriežu medībām, L.Kļaviņš vēlreiz aicina medniekus šaut selektīvi. “Gaļu var nopirkt arī veikalā. Gribētos, lai mednieki medījot paskatās un izvērtē savu medījumu, gribētos, lai arī mūsu pusē būtu izcilas trofejas. Pēdējā izstāde pierādīja un to apstiprināja arī lietuviešu speciālisti, kas piedalījās trofeju vērtēšanā, ka vairākiem ragiem, kas šoreiz ieguva bronzas godalgas, pagaidot dažus gadus, būtu bijusi iespēja iegūt zelta medaļu. Protams, medībās visgrūtāk ir neizšaut. Cilvēks ierauga trofeju un viņam gribas to nomedīt, bet tieši gaides medības ir tās, kurās tiešām arī vislabāk var izvērtēt trofeju. Dzinēju medībās ir tikai dažas sekundes, kad ir jāpaspēj izvērtēt, bet gaides medībās to var darīt ilgākā laikā. Ja mums būs labas trofejas, tad arī ārzemniekiem radīsies lielāka vēlme un interese braukt medīt pie mums.”
L.Kļaviņš atklāj, ka gaides medībās, “sēžot” uz meža cūkām, 17.jūlijā Līgo pagastā esot nomedīts viens vilks. “Visā Latvijā ir atļauts nomedīt 200 vilkus. Pie mums šis pagaidām ir vienīgais vilks, kas ir nomedīts, bet mednieki droši vien vairāk gaida dzinēju medības un sniegu, tad vairāk pievērsīsies arī vilku medībām.”
Jauna eksāmenu kārtība
Palaikam vecajai mednieku saimei nolemj piepulcēties arī jaunie mednieki. L.Kļaviņš informē, ka topošajiem medniekiem jau kādu laiku ir jārēķinās ar jaunu kārtību eksaminācijā. “Tagad cilvēkiem, kas vēlas kārtot eksāmenu, jārēķinās, ka piecas dienas pirms eksāmena tiek pārtraukta dokumentu pieņemšana. Cilvēkam tā ir iespēja visu laikus saplānot. Mūsdienu tehnikas laikmetā visus dokumentus var atsūtīt elektroniski. Meža dienesta mājaslapā ir pieejami gan eksāmenu laiki visās valsts eksaminācijas komisijās, gan arī iesniegumu veidlapas. Ja sākotnēji cilvēkiem šī jaunā kārtība bija neierasta, tagad visi jau ir pieraduši un nav nekādu problēmu,” atzīst L.Kļaviņš.
Ir informācija par pārkāpumiem
Medību speciālists medniekiem atgādina arī neaizmirst par drošību medībās. “Par laimi mūsu pusē pēdējā laikā nepatīkamu gadījumu nav bijis, taču medniekiem ir jāatceras, ka noteikumi ir jāievēro. Palaikam pārbaudām arī medniekus, kā viņi ievēro medību un drošības noteikumus. Nesen, piemēram, sastādījām divus protokolus par ieroču kārtības un drošības prasību pārkāpumiem. Šie arī parasti ir raksturīgākie pārkāpumi – tiek braukāts ar pielādētiem ieročiem vai arī ar pielādētiem ieročiem kāpj nost no torņa. Ja noteikumi un likumi ir apstiprināti, tie ir arī jāievēro, tas, protams, ir jādara arī pašu drošības labad.” Runājot par medību pārkāpumiem, L.Kļaviņš piebilst, ka palaikam dienestam pienāk ziņas arī par malumedību gadījumiem gan no mednieku kolektīviem, gan arī vienkārši no cilvēkiem, kas ir kaut ko manījuši vai dzirdējuši. “Diemžēl noķerts pie rokas neviens nav un tiesa savu spriedumu nav izteikusi, taču mēs esam informēti par šādiem gadījumiem,” saka inženieris. Viņš uzsver, ka Meža dienestā būtu jāatjauno pastiprināta medību inspekcija, kas kādreiz ir bijusi un aktīvi strādājusi. “Tagad ir viens medību inspektors, kura pārraudzībā ir neadekvāti liela teritorija. Būtu labi, ja vismaz katrā virsmežniecībā būtu pa vienam cilvēkam, kas ar to nodarbojas. Es domāju, ka dienesta vadība to apzinās, taču līdzekļu diemžēl ir tik, cik ir.” L.Kļaviņš piebilst, ka cilvēki par iespējamajiem pārkāpumiem tiek aicināti ziņot viņam vai arī policijai. “Tikai to noteikti vajadzētu darīt uzreiz, kad ir pamanītas nelikumības. Ja informācija tiek paziņota pēc nedēļas vai mēneša, vienīgais, ko var darīt, ir pateikt paldies par šo informāciju.”
