Pacientam, kurš pēc pārciestā insulta pats nespēj pārvietoties, mājās ir tiesības uz rehabilitologa vizīti, par kuru samaksā valsts. Šis speciālists saplāno pacienta medicīnisko rehabilitāciju, kura viņam dzīvesvietā jānodrošina fizioterapeitam vai viņa asistentam, ergoterapeitam vai audio logopēdam, par kuru pakalpojumiem maksā valsts.
Taču teorija no prakses atšķiras. To ar rūgtumu secina gulbeniete Antra Sprudzāne, kura sava dzīvesbiedra Jāņa medicīniskajai rehabilitācijai pēc pārciestā insulta tā arī nav varējusi atrast nevienu valsts apmaksātu speciālistu.
“Rehabilitācijas pasākumi ir ļoti dārgi. Tāpēc valsts nāk pretim. Protams, mēs vēlamies izmantot šo valsts apmaksāto atbalstu. Taču pagaidām izskatās, ka tas nav iespējams. Šī epopeja turpinās jau vairākus mēnešus. Te nav runa par kaut kādiem pārmetumiem, bet par sistēmu valstī,” “Dzirkstelei” stāsta A.Sprudzāne.
Epopeja bez rezultātiem
A.Sprudzāne skaidrojusi, vai pēc insulta pacientiem valsts garantēto medicīnisko rehabilitāciju mājas apstākļos var nodrošināt kāda no pilsētas veselības aprūpes iestādēm. Diemžēl visur saņemts atteikums. Vienā vietā sacīts, ka vispār nav šādu speciālistu, otrā vietā ir, bet sniedz tikai maksas pakalpojumus. SIA “Marmed” skaidrots, ka šajā medicīnas iestādē uz vietas ir fizioterapeits, kurš būtu gatavs arī doties pie pacientiem uz mājām un sniegt valsts garantētos pakalpojumus, taču šai veselības aprūpes iestādei nav piešķirtas šādas tiesības.
A.Sprudzāne nebūt negaida palīdzību ar nolaistām rokām. Līdz šim viņa saviem spēkiem mājās darījusi un dara visu iespējamo, lai palīdzētu dzīvesbiedram uzlabot veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Viņa gādā par Jāņa fizkultūru, meklē trenažierus, vingrina dzīvesbiedra runu. Ar Sarkanā Krusta palīdzību viņa ir atradusi vīram ratiņkrēslu, jo valsts garantētais solīts tikai pēc gada. Vienlaikus A.Sprudzāne turpinājusi skaidrot situāciju, šoreiz uzrakstot vēstuli Nacionālajam veselības dienestam. Atbildes vēstulē pēc trim nedēļām ieteikts meklēt speciālistu palīdzību SIA “Madonas slimnīca”. Taču tur A.Sprudzāne noskaidrojusi, ka divi šīs medicīnas iestādes fizioterapeiti diemžēl nav sertificēti, lai sniegtu valsts apmaksātus pakalpojumus pacientu medicīniskajai rehabilitācijai mājās pēc pārciestā insulta.
Problēma – visā Latvijā
Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” atzīst, ka valstī šī problēma patiešām ir neatrisināta, taču viņa vadītais dienests tur neko nevar līdzēt. Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes nodaļas izpilddirektors Sīmanis Homčeno “Dzirkstelei” saka, ka dara, ko var, lai palīdzētu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp arī pēc pārciestā insulta, ja tiek lūgts speciāls aprīkojums. Tāpat saziņā ar pašvaldību pacientus mājās apmeklē divas Sarkanā Krusta medmāsas. “Palīdzēt – tā ir mūsu sūtība un svētība,” saka S.Homčenko.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” vadītāja Alīda Vāne “Dzirkstelei” skaidro, ka Latvijā diemžēl nav nemaz tik daudz ārstu speciālistu, kuri pacientiem pēc pārciestā insulta varētu sniegt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus gan slimnīcā, gan mājās. Gulbenē un Balvos vispār neesot medicīniskās rehabilitācijas programmas. Ir tikai nākotnes vīzija, ka šeit kaut kas tāds būs pēc pieciem gadiem.
“Daudzi speciālisti uzskata, ka valsts naudas paredzēšana guļošu pacientu rehabilitācijai mājās ir izšķērdēšana. Labāk būtu to naudu atvēlēt medicīniskās rehabilitācijas iestādēm, kur ar pacientu strādā nevis viens speciālists, bet komanda,” saka A.Vāne. Viņa uzsver, ka šodien patiešām situācija valstī ir tāda, ka pacientu atlabšana pēc insulta ir viņu tuvinieku rokās, nekavējoties gādājot par to, lai šie pacienti ārstētos rehabilitācijas iestādēs. Piemēram, salīdzinoši lētāki un labi rehabilitācijas pakalpojumi esot pieejami SIA “Limbažu slimnīca”.
