Iveta Kovtuņenko, Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra direktore:
Es uzskatu, ka Latvijā tomēr nevajadzētu pāriet uz eiro. Līdz šim ceļojot gan uz Eiropas valstīm, gan arī uz jebkurām citām valstīm, esmu brīvi norēķinājusies ar bankas kartēm. Arī jebkuram ceļotājam, kas atbrauc pie mums, nevajadzētu būt nekādām problēmām ar norēķināšanos – lielākajās tirdzniecības vietās un viesnīcās var norēķināties ar kartēm, bet, apmeklējot nelielus veikaliņus vai pasākumus, tūristi var samainīt savu valūtu pret latiem. Mēs runājam par valodu, bet arī valūta ir viena no mūsu identitātes pazīmēm. Man ļoti patīk, ka, piemēram, Ventspilī ir viņu Ventspils venti. Man negribētos, ka lats pazustu vai arī, piemēram, būtu divas valūtas, kas, manuprāt, būtu diezgan problemātiski. Ieviešot eiro, būtu līdzīgi, kā tas savulaik bija PSRS, kad visā tās teritorijā bija rubļi un mēs visi bijām vienādi – varbūt tomēr mums būtu jācenšas savu identitāti kaut cik saglabāt.
Stanislavs Gžibovskis, Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks:
Atklāti varu pateikt, ka es esmu pieradis pie mūsu pašu valūtas – latiem – un man eiro it nemaz nebūtu vajadzīgs. Nu, protams, ja valstī eiro tiks ieviests, tad jau neko nevarēs darīt, būs jānorēķinās vien ar eiro, bet es tiešām neesmu par to sajūsmā. Ja ir vajadzīgs, tad latus ir iespējams samainīt un konvertēt uz eiro, bet man tiešām nebūtu nekas pretī, ja mēs varētu palikt paši pie savas valūtas. Dzīvojam taču Latvijā, kas ir neatkarīga valsts, mums viss ir savs, arī sava valūta, nevis visiem kopīga valūta. Igaunijas piemērs arī pierādīja, ka līdz ar eiro ieviešanu sadārdzinājās arī visas cenas. Un arī pati šī eiro ieviešana prasa ievērojamus līdzekļus. Jāatzīst arī, ka Eiropa vairs nav tik spēcīga, ja paskatās uz Grieķiju un Spāniju, kas sāk jukt pa šuvēm laukā, es tiešām neesmu tāds optimists, ka eiro mums ir vajadzīgs.
Andis Caunītis, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs: Protams, es neatceros nevienu naudas maiņu, kuras ir piedzīvotas līdz šim, ka tās būtu bijušas izdevīgas cilvēkiem, pie katras valūtas maiņas kaut ko īstermiņā vienmēr ir nācies pazaudēt, jo naudas maiņas brīdī vienmēr notiek kaut kāda noapaļošana, savukārt ilgtermiņā gan, protams, daudz kas nāk atpakaļ, atmaksājas vai rentējas. Varbūt cilvēkiem, kas dzīvo norobežoti, nekur nebrauc un neko nedara, tas, protams, arī neko neietekmē, ir vienāda vai dažāda valūta, taču, ja mēs izmantojam kustības brīvību, tas ir svarīgi. Mēs taču nedzīvojam aiz kaut kāda dzelzs aizkara, bet tiešām varam brīvi ceļot Šengenas valstu zonā, tāpēc ir ērti un patīkami, ka ir vienota valūta, nevis katrā valstī cita. Esot vienotai valūtai, cilvēks var arī sekot līdzi cenām un saprast, cik kas un kur maksā. Arī uzņēmējiem, kas strādā ar dažādām Eiropas valstīm, būtu vieglāk strādāt vienā valūtas sistēmā.
