Gulbenē aktualizē audžuģimenes lomu sabiedrībā

ARĪ ŠOGAD GULBENES NOVADA BĀRIŅTIESA organizēja pasākumu ar mērķi sniegt informatīvu un koleģiālu atbalstu aizbildņiem un audžuģimenēm, ar kuriem sadarbojas. Pasākums bija paredzēts visiem novada audžuvecākiem un aizbildņiem, kuri Gulbenes novadā kopā ir 49, un tas notika 12.septembrī Vecgulbenes muižā.

Gulbenes novada bāriņtiesas vadītāja Saulcerīte Indričeva “Dzirkstelei” saka, ka pasākums tiek organizēts ar mērķi, lai aktualizētu un popularizētu audžuģimenes lomu sabiedrībā, kā arī ar aicinājumu izvērtēt iespēju kļūt par audžuģimeni. “Varbūt vēl kādu ieinteresē kļūt par audžuģimeni,” saka Saulcerīte Indričeva.

Gulbenes novads ir ļoti dāsns

Pasākuma laikā tika prezentētas aktualitātes sociālajā un izglītības jomā, audžuģimenes un aizbildņus uzrunāja arī SOS ģimeņu atbalsta centrs “AIRI vecākiem”, kā arī notika diskusija un lekcija.

Gulbenes novada sociālā dienesta Sociālā darba un sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva atgādināja par dažādu pabalstu un atbalsta iespējām. Viens no tiem – bērna dzīvesvietas pašvaldība maksā audžuģimenei pabalstu bērna uzturam. Valsts noteiktais minimālais apmērs bērna uzturam ir 215 eiro mēnesī (0-6 gadi), 258 eiro mēnesī (7-18 gadi), bet ir pašvaldības, kuras savos saistošajos noteikumos noteikušas lielāku samaksu, tajā skaitā arī Gulbenes novads, maksājot 65 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Publiski izskanēja, ka Gulbenes novads ir ļoti dāsns. A. Beļajeva norādīja, ka šo atbalstu pagājušajā gadā ir saņēmušas 24 audžuģimenes par 33 bērniem, kopā tas ir vairāk nekā 136 000 eiro.

Runājot kopumā par ģimenēm, viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka palielinās problemātisko ģimeņu loks, kas saistās tieši ar vardarbība ģimenēs un arī ar seksuālo vardarbību ģimenēs. “Šī ir mūsdienu problēma numur viens. Nezinu, kādēļ. Varbūt tas no padomju laikiem, kad šādas lietas tika noklusētas, bieži vien “paslaucītas zem tepiķīša”, bet tagad tās nāk kā īlens no maisa ārā – gan vardarbība pret bērniem, gan pret dzīvesbiedriem,” stāsta A.Beļajeva.

Iemācīt mīlēt, cienīt sevi un citus

Audžuģimene Andris un Rima Dekšņi pirms aptuveni nedēļas savā ģimenē uzņēma 12 gadus vecu audžumeitu no cita novada.

“Mums piezvanīja, uzrunāja. Nedēļu domājām. Braucām uz centru pie viņas. Aprunājāmies ar bērnu. Parasti visus bērnus slavē, bet par šo meiteni dzirdēju tikai slikto – neklausa un tā tālāk. Saku: nu slikto esat pateikuši, tagad pasakiet kaut ko labu. Atbilde: meitene kā meitene. Parunājos ar šo bērnu un secināju vienkāršu lietu – viņa pirms tam bija tikusi ne īstajās audžuģimenēs. Kad viņai te parādījām skolas pulciņu sarakstu, lai izvēlas, viņa bija tik izbrīnīta un vaicāja: vai es pati varu izvēlēties!? Bērnam šāds jautājums! No šīs pirmdienas viņa sāka iet Gulbenes novada vidusskolā. Vai ir iejutusies, vēl grūti spriest. Es jau redzu pēc bērna – viņa cenšas arī iepatikties. Tā bērni dara, kad tiek jaunā vidē, viņi grib sevi parādīt un grib iepatikties. Tas ir viņam pašam vajadzīgs. Es saku, ka nevajag mani saukt par tēti. Saku: būsim draugi, un, ja kādas problēmas, tad stāsti, mēģināsim atrisināt, noteikti izdomāsim, kā atrisināt, tikai nekad nemelo. Jau kauns man stāstīt, aicinu, lai stāsta manai sievai. Mans uzstādījums – sākumā draudzība. Šī meitene mums ir septītais audžubērns. Pirmo meitenīti mēs paņēmām no bērnunama. Bija vēl divas meitenes. Viena no viņām bija nomainījusi piecas audžuģimenes un tad tika pie mums. Otra Portugālē iepazinās ar puisi, brauc vasarās ciemos. Kad visi sabrauc mājās, vietas nav! Mums ir arī trīs savi bērni, kuri jau pieauguši,” smaida Andris.

Viņš uzsver, ka bērns nav kaķis vai suns, ko var paņemt. “Arī par paņemto dzīvnieku mājās ir jābūt atbildīgam, jo nevari tā vienkārši izmest ārā, kad apnīk. Bet bērns ir kas vairāk! Emocionāli ir ļoti grūti. Tu jau dod viņam no sevis savu dvēseles gabaliņu, un te nav runa par izglītošanu, gultasvietu vai pabarošanu. Tas ir elementāri un pats vienkāršākais, kas var būt. Bet emocionālā puse, tas, lūk, ir svarīgi! Iemācīt mīlēt, cienīt sevi un citus. It kā elementāras lietas, bet tajā pašā laikā viņiem nav elementāras lietas. Viņiem tas ir jāmācās, un to var izdarīt, tikai dzīvojot labā ģimenē. Uz ielas to neiemācīs,” uzsver A.Deksnis.

Viņš atzinīgi vērtē šāda pasākuma rīkošanu, kura laikā var atsvaidzināt zināšanas, iemaņas, var uzklausīt apkopoto informāciju, kā arī var padalīties ar savu pieredzi un paklausīties citus. “Šādi pasākumi ir labi. Tie notiek reizi gadā, un biežāk varbūt arī nevajag,” saka A.Deksnis.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka, ņemot vērā to, ka Gulbenes novadā ir tik maz audžuģimeņu, bāriņtiesai nākas meklēt Gulbenes novada bērniem ģimenes citur Latvijā.

Par audžuģimeni var kļūt gan laulāts pāris, gan cilvēks, kurš dzīvo viens, vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Audžuģimene ir ģimene, kura bez vecāku gādības palikušam bērnam var nodrošināt aprūpi un audzināšanu līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai nodibināta aizbildnība.
AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA