Pagājusī nedēļa man saistās ar dažādiem skaistiem notikumiem.
1.septembrī devos ļoti jaukā ekskursijā uz Igauniju. Man ļoti patika viesošanās Pjuhticas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas sieviešu klosterī. Es nekad līdz šim nebiju bijusi klosterī, šī bija pirmā reize. Ļoti interesanta man šķita arī iegremdēšanās svētavotā, kura temperatūra bija tikai plus 4 grādi. Arī es iegremdējos svētavota ūdenī, atvedu ūdeni arī uz mājām. Šajā klosterī dzīvo 120 klostera māsu, viņām ir pašām sava saimniecība un 400 hektāri zemes. Skaista bija arī Sangastes pils. Baudīt ekskursiju nedaudz traucēja laika apstākļi, kas šoreiz bija ne īpaši jauki. Taču kopumā šī ekskursija bija skaists vasaras noslēgums.
Protams, lai arī savas darba gaitas skolā esmu beigusi, tomēr domas raisījās arī ap to, ka bija 1.septembris – Zinību diena. Sirds, protams, nedaudz smeldz, bet apzinos, ka manas darba gaitas ir beigušās un ir jādod ceļš jauniem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka pagājušajā trešdienā man bija arī jauks mirklis kopā ar bijušajiem kolēģiem. To atcerēšos ar gaišu noskaņu.
