“Čali, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti, ja?” – tā teicis mūsu Valsts prezidents, kad žurnālisti gribējuši viņu nofilmēt kopā ar dēlu pirmajā skolas dienā. Nu ko te piebilst… Emocijas galvenokārt esot atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpatnībām, kas nosaka temperamentu. Cilvēkus iedala emocionāli noturīgos un emocionāli nenoturīgos. Taču – emociju izpausme esot atkarīga arī no audzināšanas, vispārpieņemtajām pieklājības normām, dzīves pieredzes un ieradumiem. Līdz šim man šķita, ka baznīca ir svēta vieta, kur valda miers un klusums. Tāpēc biju patiešām izbrīnīta par incidentu sieviešu pareizticīgo klosterī Igaunijā. Kad mēs, latviešu tūristu grupa, aplūkojām klostera muzeju, pēkšņi kāda mūķene paziņoja, ka ir pazudusi atslēga no kādām durvīm un neviens cits nevarot būt to paņēmis, kā tikai mēs. Viņa aizslēdza durvis un pateica, ka mēs netikšot ārā, kamēr neatdošot atslēgu… Tajā brīdī nodomāju, vai tiešām viņa nebaidās no Dieva soda, izsakot tādu apvainojumu! Protams, pēc kāda laika durvis tomēr atslēdza, lai gan atslēga joprojām nebija atradusies. Tas viss atstāja sirdī rūgtumu un sabojāja labo noskaņu… Esot nepieciešama īpaša māksla, lai kontrolētu savas emocijas. Bet kur emocionāli nenoturīgajiem apgūt šo mākslu, ja pat Valsts prezidents to vēl joprojām nav apguvis?! Varbūt šādos brīžos vajadzētu vienkārši trīs reizes dziļi ievilkt elpu, aizskaitīt līdz desmit, nomierināties un padomāt, pirms teikt aizskarošos vārdus. Jo sevišķi tiem, kas ir augstā amatā vai kalpo Dievam!
