Sestdien Muižas svētki sākās ar atklāšanas ceremoniju, kuras laikā muižas barons Volfs un viņa Marisa (tēlos iejutās Gulbenes kultūras centra darbinieks Edijs Frīdenbergs un Vecgulbenes muižas viesnīcas administratore Agita Petrovska), kā arī Vecgulbenes muižas saimnieks Elmārs Pitura, stāvot kalna galā, uzrunāja klātesošos. Uz aci mērot, svētku apmeklētāju tobrīd varēja būt ne vairāk par 200. Arī vakarā balle un dziedošo dvīņu koncertpriekšnesumi neesot bijuši pārāk kupli apmeklēti. Iemeslus tam atrast grūti.
Aptaujājot svētku apmeklētājus, izdevās noskaidrot, ka daudziem šie bija pirmie Muižas svētki, iespējams, daudzi no tiem, kuri šo pasākumu apmeklējuši iepriekš, šoreiz neatnāca. Reklāmas noteikti bija pietiekami. Taču sestdien Gulbenē divi nozīmīgi pasākumi notika gandrīz vienlaikus. Nejauši noklausoties amatnieku sarunas Muižas svētku laikā, uzplaiksnīja atziņa – divi pasākumi vienlaikus mazajai Gulbenei ir par daudz. Amatniekiem nācies izvēlēties, kurp doties. Daži devās pa taisno uz Vecgulbenes muižu, bet citi no rīta paspēja pabūt arī Zaļajā tirdziņā. Savukārt, iztaujājot Muižas svētku apmeklētājus, neradās pārliecība, ka vairums no tiem torīt apmeklējuši abus pasākumus. Tātad viens no diviem noteikti “nosmēla krējumu”.
Tomēr arī Muižas svētkos notika viss, kam bija jānotiek, kā allaž tie pulcināja ģimenes. Tā bija iespēja, pirmkārt, izbaudīt senatnes atmosfēru savā dzimtajā Vecgulbenē. Piesaistīja senlatviešu ieroču, rotu, apģērbu, sadzīves priekšmetu, deju demonstrējumi. Bērni priecājās par hennas tetovējumiem, iespēju pasēdēt zirga mugurā, izlēkāties piepūšamajās atrakcijās un uzzināt daudz jauna par to, kā senāk ļaudis dzīvojuši muižā. Ar kāru muti mazie svētku apmeklētāji kopā ar vecākiem nobaudīja muižas ēdienus, no kuriem vispieprasītākā bija uz dzīvās uguns vārītā zupa. Svētku noskaņu papildināja koncerta priekšnesumi. Priekšpusdienā nelija lietus, kas bija vēl viens iemesls dzīvot muižas atmosfērā un nemeklēt nojumi.
Andele Muižas svētkos apmeklētājiem ļāva mielot acis un arī mudināja atvērt naudas makus. Dzirdēju ieteikumus – Muižas svētkos visiem andelmaņiem būtu jābūt viduslaiku tēlos un tērpos. Šādam pasākumam tas piedienot. Nebūtu slikti, ja arī svētku apmeklētāji šim notikumam iepriekš būtu gatavojušies un nāktu svinēt svētkus viduslaiku ģērbos. Starp amatniekiem un zemniekiem, vienkārši tirgoņiem varēja manīt arī daudz novadnieku; Jaungulbenes bitenieku Armandu Galviņu, Daukstu zemnieci Ingrīdu Sebri, Gulbenes amatnieci Līgu Bormani, Gulbenes ģimnāzistes Līgu Zālīti un Lieni Bundziņu, kuras arī piedāvāja savus amatniecības izstrādājumus. Tirgū bija arī brīnumi, kurus piedāvāja andelmaņi no citiem Latvijas novadiem. Izdevās satikt arī konkurentus Lizuma „Dimdiņu” kāpostiem – Silvijas Garbovskas pārstāvēto sertificēto bioloģisko zemnieku saimniecību „Aizupes”, kas atrodas Bērzaunes pagastā. Viņa tirgojās ar garšvielām un interesanti pagatavotiem dārzeņiem. „Mūsu darba pamats ir kāposti. Audzējam, skābējam, sautējam, marinējam un tirgojam arī svaigus. Kaltētos kāpostus fasējam vakuumā. Tos var lietot tāpat kā svaigos – zupām. Starp citu, no 10 kilogramiem svaigu kāpostu var dabūt tikai vienu kilogramu kaltēta produkta. Kaltējam arī burkānus un šoruden pirmo reizi gribam pamēģināt kaltēt cukurbietes,” stāsta S.Garbovska.
