Varu apgalvot to, ka jau sen esmu vēlējusies šo atklāti apspriest. Man ir bieži nācies redzēt situācijas, kur bērni tiek atstāti bez uzraudzības un vecāki neatbild par to, kas var notikt ar viņu bērniem. Kādi tam varētu būt iemesli?
1) Vecāki uzskata, ka bērni ir pietiekami pieauguši, lai paši par sevi atbildētu;
2) vecāki nepievērš tik lielu uzmanību savām atvasēm, jo viņiem pašiem ir pietiekami daudz ikdienišķo problēmu, par ko domāt;
3) vecāki atrodas savā darba vietā, t.i., neklātienē, un nav spējīgi bērniem ko aizrādīt;
4) vecāki piekodina nespēlēties uz ceļa un brīdina par sekām, bet bērni nepaklausa un rīkojas citādi, pa savam prātam.
Tāpēc es varu tikai piebilst to, ka tādā vecumā (~12 gadi) bērniem vienmēr prātā ir blēņas. Tagad atminēsimies laikus, kad mēs paši bijām tādā vecumā – vai bija vēlme klausīt vecākus? Vienmēr mums galvā bija savas idejas un mēs pat nepadomājām par iespējamiem riskiem. Varam vainot gan vecākus, gan pašus bērnus.
Kintija
