Lizuma “Kalaņģu” nomas līgumu pašvaldība nepagarinās

Andrejs Birums: “Vēl neesam izplānojuši, kā “Kalaņģi” darbosies turpmāk.”

30.septembrī Andrejam Birumam, kurš ir rakstnieka Apsīšu Jēkaba mazmazdēls, beidzas līgums ar pašvaldību par “Kalaņģu” iznomāšanu.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pašvaldība desmit gadus nomā šo īpašumu Apsīšu Jēkaba piemiņas saglabāšanai, ekspozīcijas iekārtošanai un izvietošanai.

Nefinansēs naudas trūkuma dēļ

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” stāsta, ka esošais līgums šobrīd netiks pagarināts. Iemesls tam – pašvaldība spiesta pārskatīt izdevumus un nefinansēs “Kalaņģus” naudas trūkuma dēļ.

A.Birums laikrakstam stāsta, ka ir notikušas sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem par tālāko darbību.
“Nomas līgums netiek pagarināts, un esošais līgums beidzas ar 30.septembri. Līdz ar to īpašnieks pārņem arī visas pārējās saistības ar citiem pakalpojumu sniedzējiem minētajam īpašumam. Un tiks izvērtētas iespējas, kā turpināt darbību tādā apmērā, kāda tā bija. Iespējams, tā tiks samazināta vai tiks rasti citi risinājumi, jo šeit galvenais ir nodrošināt šīs ēkas un vietas turpmāko apsaimniekošanu. Pašvaldībai viens no atteikuma iemesliem bija, ka pašvaldība nevar nomāt no privāta īpašnieka īpašumu šādām sabiedriskā labuma vajadzībām. Un mēs to godājam,” saka A.Birums.

Viņš stāsta, ka līdz šī līguma noslēgšanai un ēkas atjaunošanai ēka bija apdzīvota. Tajā dzīvoja cilvēki, bet par ēkas saistību ar rakstnieka dzimšanu norādīja piemiņas plāksne, kura noteikti tiks saglabāta.
“Vēl neesam izplānojuši, kā “Kalaņģi” darbosies turpmāk, jo cilvēkam, kas tur darbojās (gide Aiva Kraukle – red.) kā pašvaldības darbinieks, bija ļoti niecīga samaksa. Viņa vairs nebūs pašvaldības darbinieks. Mums jāskatās, kā mēs varam motivēt cilvēku tīri tikai sabiedriskā kārtā strādāt.

Es nevaru prasīt kādam strādāt par velti. Skatīsimies, kādas ir iespējas. Vieta noteikti sauksies “Kalaņģi” un no ārpuses būs apskatāma. Ēkai šobrīd ir divas funkcijas: viena ir saglabāt šo piemiņu un otra funkcija – ēka ir kā vietējās kopienas satikšanās vieta. Un tam šīs durvis būs atvērtas. Bet, ja ēka tiks izīrēta dzīvošanai, tad būs ierobežojumi. Ēka prasa kopšanu, un to vislabāk var izdarīt tas, kas dzīvo ēkā iekšā. Mēs izskatām visādus variantus. Bet šī situācija bija sagaidāma. Ir labi, ka bija šī sadarbība desmit gadus un bija šis atbalsts. Ar zināmām izmaiņām rakstnieka piemiņa tiks saglabāta privātā kārtā. Ar 30.septembri pašvaldībai nav saistību un iesaistes,” saka A.Birums.

Kā tad to naudu dala?

Aiva Kraukle “Dzirkstelei” uzsver: “Apsīšu Jēkaba māju jau ciet neklapēs tāpēc, ka Gulbenes novada pašvaldībai nav naudas vai viņi negrib dot naudu. Jautājums – kā tad to naudu dala? Kam tad iznāk un kam neiznāk? Kam dod un kam nedod? Uzskatu, ka tas ir provinciāli un bez jebkādas tālredzības, ļoti tuvredzīga domāšana. Ja es palieku, tad uz brīvprātības principa. Tad tas būs brīvprātīgais darbs plašā apjomā.”

Biedrības “Lizuma Tautskola” vadītāja Dace Mikulāne uzskata, ka kaut minimāli, bet tomēr pašvaldībai būtu jāsniedz atbalsts. Šādas kultūrvietas ir svarīgas pagastā. Tās ir vietas, kur vietēji var sanākt, darboties, nodot vēstījumu par šīs vietas un cilvēku nozīmīgumu tālāk nākamajām paaudzēm. “Un šādu vietu novadā jau nav ļoti daudz,” saka D.Mikulāne.

Ja šādas vietas, piemēram, iznīkst vai nespēj darboties, tad katrs ieraujas savā stūrī un dzīvo. “Bet cilvēkiem ir jāsocializējas,” uzsver D.Mikulāne.

Lizuma novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede “Dzirkstelei” saka: “To, ka nav naudas, mēs saprotam, bet kultūra nekad nav bijusi pelnītāja un nekad tāda nebūs. Tie cilvēki, kad tagad ir pie varas, to nesaprot. Nesaprot kultūras tapšanas jēgu, un, ja tagad visam nauda novadā būs noņemta, paliks tikai Stāmeriena, jo Stāmerienas pils ir kultūrvēsturiskais piemineklis, bet likt kārti uz vienu vietu, kur tagad spīdēs zelts un sudrabs, tas būs grāvis. Arī Stāmerienai pietrūks naudas. Un vēl kas – žēl, jo iznāk, ka cilvēki vairs nav vērtība. Tie, kas tik ilgi ir strādājuši, kas ir tik daudz darījuši, kuriem ir tik lielas zināšanas, iznāk – tas ir nulles vērtībā. Tas ir pats trakākais!”

Viņa arī uzsver, ka kultūra ir tas, kā dēļ ir vērts dzīvot. “Un, ja to nesaprot, tad kāda jēga būs? Nu, piemēram, Lizumā iebrauc – ir veikali, bankomāts, pakomāts, būs asfalts. Tas ir ļoti labi. Bet priekš kam? Tikai tāpēc, lai izbrauktu cauri Lizumam iepirkties? Iepirkties var lielveikalos Gulbenē. Te nebūs neviena cilvēka. Tur ir tā lieta – ir jādomā uz priekšu! Es labprāt mūsu vadībai uzdāvinātu tuvredzības pārvarēšanas brilles, un viss sakārtotos,” saka V.Briede.

UZZIŅA
Apsīšu Jēkabs – īstajā vārdā Jānis Jaunzemis (1858-1929). Pabeidzis J.Cimzes skolotāju semināru Valkā. No 1881. līdz 1893.gadam strādāja par skolotāju Kokmuižas pagastskolā Valmieras tuvumā, kur dibinājis Kocēnu pagasta kori un sacerējis savus labākos darbus, starp tiem pazīstamākie “Krusttēvs Ādams”, “Ārprātīgais” (abi 1883.g.), “Kaimiņi” (1884.g.), “Iegātnis” (1885.g.), “Pie pagasta tiesas”, “Laimes spoks” (abi 1885.g.), “Bagāti radi” (1886.g.), “Svešos ļaudīs” (1888.g.). Tulkojis arī Hansa Kristiana Andersena pasakas. Pamatā savā prozā Apsīšu Jēkabs izmantoja reālistisko līniju, tēlojot 19.gs. 60. līdz 80.gadu lauku sadzīves pretrunas, uzsvēra patriarhālās dzīves kārtību un lauku ļaužu kristīgo un tikumisko dvēseles skaidrību.
Avots: “www.literatura.lv”, foto: no “lv.wikipedia.org“

#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.