“Neesmu liela kulināre, bet ēst gatavot man patīk, īpaši tad, kad radusies iedvesma un tas nav jādara steigā. Mūsu mājās vienmēr ir siltas vakariņas. Es savējos lutinu,” saka beļaviete Līga Nogobode.
“Dzirksteli” Līga sagaida ar dārzeņu pankūkām, kuras viņas mājās ir ļoti iecienītas, ruleti un dzērienu, kas pagatavots no piparmētru sīrupa. Līga māk ne tikai pagatavot ikdienišķu maltīti mājiniekiem, viņa prot siet sieru, gardi pagatavot medījuma gaļu, cept maizi un tādus speķa pīrādziņus, kuri vēl trešajā dienā ir tik mīksti kā tikko no krāsns izņemti. Arī ziemai viņa veido krājumus – pagraba plauktos rindojas vairāk nekā simts burkas, kurās esot mazliet no visa – dažādu ogu kompoti, ievārījumi, marinētas sēnes, dažādi sēņu un tomātu salāti, marinēti gurķi, dārzeņu asorti, pašdarināts vīns un tā tālāk. “Man ir divi dēli studenti, kuri jānodrošina ar šīm burciņām,” smejas Līga.
Iecienīti ir dārzeņi
Vislabāk Līgai patīk ļauties kulinārijas mākslai rudenī, kad ienākusies dārzeņu raža, tad tikai atliek ļaut vaļu izdomai, redzētajam, aizgūtajam un variēt. Mājinieki iecienījuši gan dārzeņu, gan arī kartupeļu pankūkas, kuras Līga gatavo citādāk. Tradicionāli sarīvētā kartupeļu masa paliek zili melna. Redzot kartupeļu masas vizuāli nepievilcīgo izskatu, Līga nodomājusi, ka tādas pankūkas ir neēdamas. “Es gatavoju citādāk. Uz rupjās rīves sarīvēju kartupeļus, pielieku klāt tikai vienu olu uz pamatīgu daudzumu sarīvēto kartupeļu, pievienoju sāli un piparus. Tad kopā ar suliņu, kura rodas no sarīvēto kartupeļu masas un pievienotās olas, leju uz pannas un cepu. Pankūkas sanāk zeltainas un kraukšķīgas,” stāsta Līga.
Vēl mājiniekiem ļoti garšojot tomāti. Tā kā raža šogad ir ļoti laba, tad Līga tos ziemai sagatavo dažādos veidos. “Visiecienītākie ir tomāti želejā, kā arī tomāti savā sulā. Esmu iemācījusies arī glabāt tos svaigus ziemai – tomātus blenderēju, salieku tos kārbiņās un uzglabāju saldētavā. Ziemā tos izņemu no saldētavas, tomāti atlaižas, pielieku klāt krējumu un sanāk garšīga svaigo tomātu mērce,” stāsta Līga.
Tā kā viņas vīrs ir mednieks, Līga ir iemācījusies gatavot arī medījuma gaļu. Sākumā uz medījumiem bijusi “uz jūs”, jo nezinājusi, ko ar gaļu īsti darīt. “Iemācījos pamazām. Tagad zinu, ka, piemēram, gatavojot medījuma gaļu, tai nepieciešams likt klāt daudz vairāk garšvielu. Es pērku garšvielas, kas ir domātas speciāli medījumu gaļām. Nekad nesautēju meža cūku vai alni ūdenī. Man ir katls, kurā, piemēram, meža cūkas gaļu sautēju savā sulā, bet aļņa gaļu – vīnā vai skābā sulā,” stāsta Līga.
Mīcot mīklu, jābūt dusmīgai
Prasmi gatavot Līga apguvusi jau bērnībā dzimtajā pusē tagadējā Tērvetes novadā. Tante bijusi liela kulināre, kura Līgai iemācījusi ļoti daudz. Savukārt māku cept maizi un pīrāgus Līga noskatījusies no vecmammas. “Vecmamma cepa maizi, bet mans un māsas pienākums bija palīdzēt atnest abru līdz maizes krāsnij un tad no mīklas, kas palika pāri, atļāva taisīt mazus kukulīšus, ko sauca par irbītēm. Tiem iekšā vēl ielikām speķīti. Sanāca ļoti gardi. Gatavojām arī rupjmaizes plātsmaizi, kurai pa virsu uzlikām speķīti ar sīpoliem un pārlējām ar skābu krējumu. Sātīgi,” atceras Līga.
Tagad viņa reizēm cep maizi. “Redzēju visu procesu, kā vecmamma cepa maizi, bet man tāda nesanāk. Kur ir tas smeķis, lai būtu tāda garša kā vecmammas ceptajai rudzu rupjmaizei, neatminos. Līdzīgu maizi esmu ēdusi, bet to īsto un patieso garšu neesmu vēl atradusi,” saka saimniece.
Viņa labprāt arī izstāsta, kā pagatavot pīrādziņus, kuri vēl trešajā dienā ir mīksti. “Viss noslēpums ir karstajā pienā. Ja piens ir auksts, pīrāgi ātri paliek cieti un sīksti. Katliņā leju pienu. Pievienoju cukuru, sāli, pusi no paredzētā taukvielu daudzuma ņemu eļļu un otru pusi – cepamo margarīnu. Karsēju, līdz gandrīz vārās. Tad noņemu no plīts un šādam karstam pienam lieku klāt miltus, tik daudz, lai izveidojas bieza pankūku mīkla. Padzesēju, līdz roka var normāli izturēt karstumu, un pieleju uzraudzētu raugu. Tad pievienoju vēl miltus un turpinu mīcīt mīklu, līdz tā uzsit burbulīšus un vairs nelīp pie rokām. Lai izdotos labi izrūgusi mīkla, to mīcot, obligāti ir jābūt dusmīgai. Ja nebūšu dusmīga, tad mīkla nerūgs. Kad gatavojos cept pīrāgus, mājinieki jau smejas, vai vajag mani sadusmot,” ar smaidu stāsta Līga.
