Ilggadējais un pieredzes bagātais biškopis no Jaungulbenes pagasta “Niedrām” Armunds Galviņš, kurš bišu produktus regulāri pircējiem piedāvā arī dažādos tirgos, stāsta, ka par šīsvasaras medus ienesumu nevarot sūdzēties, lai arī vasara bijusi epizodiska.
“Pavasarī no kārkliem, blīgznām un pienenēm medus nebija īpaši daudz, bet nedaudzajās vasaras karstajās dienās bišu saimes ienesa pat vairāk nekā piecus kilogramus medus dienā. Toties bija dienas, kad ienesuma nebija vispār, tāpēc medus daudzums izlīdzinājās. Kopumā šogad par medus daudzumu nevaru sūdzēties,” stāsta A.Galviņš. Viņa koptajā dravā ir vairāk nekā simts bišu saimes. Bitenieks regulāri gādā, lai saglabātu visas bišu saimes, pasargājot tās no dažādām slimībām.
Pagājušajā gadā A.Galviņš lielu daudzumu medus veiksmīgi pārdeva tā pircējam uz Krieviju, bet šogad izdevīgais kunde esot pazudis. “Viņš no manis medu pirka maisos un tad pats pēc tam fasēja. Pavasarī pieteicās vēl citi medus tīkotāji, solīja, ka “prijeģet”, bet tā arī nav atbraukuši. Bet tas nekas, medu pārdošu arī bez viņu palīdzības, jo cilvēki arvien vairāk apzinās tā vērtību,” saka bitenieks. Viņš regulāri piedalās arī konkursā par Latvijas atzītāko medu. Šogad tas augustā notika Jelgavas Piena, maizes un medus svētku laikā. “Šoreiz labāko trijniekā neiekļuvu, bet Pateicības rakstu par piedalīšanos konkursā saņēmu,” stāsta biškopis.
Lai gan ar biškopību nodarbojas arvien vairāk cilvēku, tomēr A.Galviņš uzskata, ka novada biškopības biedrības aktivitātes esot pieklusušas. “Arī jaunais biedrības priekšsēdētājs nav sasaucis nevienu sapulci, bet viņš pats jau vēl mācās saimniekot dravā. Mums kaut kā neveicas ar vadītājiem. Sākumā arī iepriekšējo priekšsēdētāju mudināju sarīkot kādu semināru, pieaicinot lektorus, bet tagad esmu nolēmis ar ieteikumiem vairs neuzbāzties. Saprotu, ka biteniekiem jau tāpat pietiek darāmā,” bilst A.Galviņš. Viņš domā, ka lietderīgi būtu dalīties pieredzē, kā cīnīties ne tikai ar bišu slimībām, bet arī kā tikt galā ar caunām, kas izposta stropus un saimes. “Pat tajos bišu stropos, kas atrodas pie mājas, tās paspēj nodarīt postījumus, nerunājot par tām saimēm, kas atrodas mežu tuvumā. Tādējādi cenšos pasargāt bites no tīrumiem, kas tiek migloti ar ķimikālijām, jo uzskatu, lai arī kādus miglošanas nosacījumus ievērotu, ķimikālijas tāpat nonāk ziedos. Man nav saprotami tie lauksaimnieki, kas savus rapša laukus miglo tieši pusdienlaikā, kad bites visvairāk izlido. Ar vienu otru vietējo zemnieku pat esmu par to sastrīdējies,” stāsta A.Galviņš.
