Man nepatīk televīzijas šovi, jo to ir pārāk daudz. Arī izklaidējošajos šovos būtu jābūt lietderīgai informācijai, bet viss tiek pārvērsts par lētu balagānu, kurā pazūd vērtīgā informācija. Vienīgais izņēmums ir dziedošās ģimenes, kuras paretam paskatos, bet tomēr neesmu apmierināta ar šī šova pasniegšanas veidu. Protams, tas jau ir jauki un labi, lai jau cilvēki pēc iespējas vairāk dzied.
Mēs kā traki ar visu sirdi un dvēseli skrienam pakaļ visam ārzemnieciskajam, jo tur taču viss ir moderni, tā vajag, bet paši savas vērtības pilnībā noniecinām. Mani tas ļoti kaitina. Būtībā man televīzijā lielākoties nav ko skatīties. Tīrais ārprāts ir arī visas tās šausmu, fantastikas un dažādu katastrofu filmas, kā arī daļa bērniem domāto multiplikācijas filmu. Man ir divus un sešus gadus veci mazbērni, tāpēc kontrolējam, kādas multiplikācijas filmas viņi skatās. Speciāli pat paņēmām multiplikācijas filmu kanālu, kur mēs viņiem izvēlamies filmas. Es nesaku, ka absolūti visas latviešu kanālu raidītās filmas bērniem ir sliktas, bet lielākajā daļā to varoņi ārēji ir vienkārši šausmīgi un atbaidoši. Šausmas, sišana, šaušana, duršana un citas izdarības ir lielākajā daļā arī pieaugušajiem domāto filmu. Pēc tam pieaugušie paši brīnās, sak, uz ielas notika nelaime, uzreiz bija klāt cilvēki, kas filmē, fotografē un smejas, bet neviens cietušajam nepalīdzēja. Nofilmētais uzreiz tiek ievietots internetā, un tad parādās komentāri, cik ļoti tas paticis, cik meistarīgi cilvēki viens otru nosituši. Es domāju, ka tomēr tā ir taisnība, ka pasaulē ir ieslēgta civilizācijas iznīcināšanas programma. Visi tikai kliedz, ka būs pasaules gals, bet tajā pašā laikā kliedzēji paši aicina: “Nāciet, skriesim pretim tam pasaules galam! Nekādā gadījumā cits citam nepalīdzēsim!” Esam pilnībā aizmirsuši, kas ir patiesās vērtības, jo tas jau šodien ir vecmodīgi. Moderni ir tā, kā ārzemēs. Sajūsmināmies par demokrātiju Amerikā, kur var paņemt ieroci un ieiet skolā vai bērnudārzā un visus apšaut. Cik vēl tālu iesim?
