Raiņa un arī Krasta ielā vairākiem saimniekiem ir nokostas vistas. Pamats domāt, ka asinsdarbos ir vainojams sesks, tāpēc cietušie brīdina arī citus mājputnu turētājus īpašu uzmanību pievērst saimniecības ēkām, kur tiek turētas vistas.
“Jau pirms nedēļas mums tika nokostas visas 18 vistas. Šī bija pirmā reize. Nekad agrāk nekas tāds nebija atgadījies, jo vistas nelielajā piebūvītē turējām daudzus gadus. Tagad tur sakrāvām malku. Uzreiz steidzos brīdināt visus apkārtējos kaimiņus. Pa ziemu vistas neturēšu, bet uz pavasara pusi cāļi būs jāpērk,” stāsta Dzidra Auzāne.
Jau otrais gadījums
Raiņa ielas iedzīvotāja Vaira Lielbārde atminas, ka šis esot jau otrais gadījums, kad sesks nokož vistas. Tiesa, kopš pirmās reizes pagājuši vairāk nekā desmit gadi. “Pagājušās ceturtdienas rītā gāju uz kūti barot vistas, tad arī atklāju, ka visi desmit putni ir beigti. Jau bija sastinguši. Trīs vistām bija nokostas galvas. Nekur tās nemanīju. Pārējām bija koduma pēdas apmēram piecus centimetrus no galvas. Bija arī viens cālis kulaka lielumā, ko vista izperēja jūlijā. Arī to es neatradu. Māgas bija pilnas, tāpēc secināju, ka plēsoņa ir darbojies jau iepriekšējā vakarā, jo trešdienas vēlā pēcpusdienā vistas pabaroju. Aizgāju pie kaimiņienes, kurai bija nokostas sešas vistas, kas pat vēl nebija paspējušas sastingt,” stāsta V.Lielbārde. Kaimiņi esot manījuši veiklos un izmanīgos plēsoņas skraidām pa dzelzceļa uzbēruma valni Raiņa ielā. Tur manītas arī alas un pie tām – putnu spalvas. “Tagad jau nāk tas laiks, kad arī visi dzīvnieki gatavojas ziemai. Būs pa kādu kurmju vai žurku alu ielīdis. Kūtī skats bija drausmīgs. Beigtās vistas mētājās, kur nu kurā. Žēl jau ir, bet tagad ziemā vismaz vistas nebūs jāliek kastē un jāsilda kūts. Vistas turēju tikai tādēļ, lai tiktu vaļā no gliemežiem. Biju jau domājusi, ka mēnesī pa vienai vistai nokaušu, lai izvārītu zupu, bet, kamēr domāju, viss jau tika izdarīts. Pavasarī izlemšu, vai vistas arī turpmāk turēšu. Varbūt pa vasaru audzēšu tikai broilerus,” prāto V.Lielbārde.
Prieks nokost, nevis apēst
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš norāda, ka sesks ir plēsējs. Kā lielākajai daļai šīs kārtas dzīvnieku, seskam patīk vistas nokost, nevis apēst. ”Ja vienu putnu viņš arī apēd, tad desmitkārt lielāks prieks ir nokost. Sesks uzbrūk medījumam, kas var būt daudz lielāks par pašu. Viņam ir arī ļoti attīstīta oža. Ja sesks atkārtoti apmeklē vistu kūtis, tad var vērsties pēc palīdzības pie medniekiem, kuri palīdzēs izvietot sesku ķeramās kastes,” iesaka speciālists. Izrādās, ka sesks ir nometnieks, kas siro aptuveni kvadrātkilometru lielā teritorijā, tāpēc nav brīnums, ka tas apmeklējis vistu kūtis ne tikai Raiņa, bet arī Krasta ielā. Dzīvnieka slaidais un izveicīgais ķermenis ļauj ielīst grauzēju alās, tāpēc, ja vistu novietnes grīda nav cieši noslēgta, plēsējs itin viegli tajā var iekļūt, piemēram, pa žurkas alu. Jūtot ziemas tuvošanos, šis dzīvnieks labprāt izvēloties lauku sētu un citu apdzīvotu vietu tuvumu, lai barības meklējumos varētu iekļūt ēkās.
Lai cīnītos ar mazo un izveicīgo plēsēju, mednieki iesaka vispirms pārliecināties, pa kuru vietu sesks iekļuvis mājputnu novietnē, un šīs vietas aiztaisīt. Diemžēl ne visās novietnēs to ir iespējams izdarīt, jo kūtiņas ir vecas un pat bez grīdas. Sesku ķeršanai var izmantot arī speciālas ķeramās kastes, kā vilinošu ēsmu tajās ieliekot, piemēram, svaigu olu, jau nokostu vistu vai pat svaigu zivi. Var izmantot arī ķeramos slazdus.
