Mediju ētikas padome skatījusi sūdzības par valodas neprecīzu un aplamu lietojumu

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumu par augusta sēdē skatīto sūdzību par portāla “delfi.lv” publikāciju. Tāpat Ētikas padome vērtēja divu citu portālu publikācijas un vērš arī pārējo mediju uzmanību uz valodas precīzāku un korektāku lietojumu.

Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus portāla “delfi.lv” darbībā, izskatot sūdzību par portāla rakstu “Gads pēc Lielstraupes pils “mantinieka”. Ko fon Rozens Imig dara Latvijā šovasar”. Fon Rozenu pēcnācējs bija vērsies gan pie medija, gan Ētikas padomē. Ētikas padomes konstatēja, ka medijs ir rīkojies godprātīgi, reaģējot uz pretenziju un veicot publikācijā faktuālu korekciju un papildinājumu. Portāls bija izlabojis neviļus pieļauto neprecizitāti uzvārda rakstībā, kādu agrāk bija pieļāvuši arī citi mediji Latvijā, un labojis to uz “fon Rozens Imig”, kā arī papildinājis publikāciju ar sūdzētāja komentāru par kādu publikācijā minēta avota izteikumu. Sūdzība bija arī par vairāku vārdu lietojumu, taču medijs sniedza pamatojumu abu vārdu izvēlei. Ētikas padome secināja, ka neuzmanīgs valodas lietojums var radīt stereotipizācijas risku, un mediju pienākums ir to apzināties. Šajā gadījumā sākotnējā virsrakstā bija divi sūdzētājam aizvainojoši vārdi: vārda “mantinieks” lietojums pēdiņās un vārds “amerikānis”. Rezultātā virsraksts ieguva papildu nianses un pieļāva plašākas interpretācijas, arī ironiskas, stereotipizējošas, aizskarošas. To apzinoties un izņemot no virsraksta vienu no šiem terminiem (“amerikānis”) medijs padarīja virsrakstu informatīvāku un demonstrēja izpratni par cita cilvēka atšķirīgo skatījumu un izrādīja tam cieņu. Ētikas padome secināja, ka šis labojums, veikts aizvainojuma novēršanai, parāda, ka medijs ieklausās un apzinās, ka tā lietotie termini var būt aizvainojoši arī tādā situācijā, kad medijam ir pamatoti argumenti tos lietot un nav bijis nolūks kādu aizskart.

Ētikas padomes atzinums par šo sūdzību ir pieejams LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Skatot divas citas sūdzības, Ētikas padome secināja, ka terminu nepārzināšana un nepietiekami kritiska attieksme pret jau izplatītiem formulējumiem var novest pie pārpratumiem un pakļaut medijus manipulācijas riskam.

Kāds portāls bija publicējis viedokļrakstu, kurā tika apgalvots, ka Ukrainā notiekot denacifikācija. Iepazīstoties ar publikāciju, arī Ētikas padomi izbrīnīja termina “denacifikācija” lietošana, jo tas ir pretrunā ar teikuma un visas publikācijas kontekstu, kas ir atbalstoša Ukrainai. Šajā situācijā būtu bijis pareizi lietot citu terminu vai izteikt domu citādi, nelietojot minēto terminu. Ētikas padome uzskata, šis pārpratums noticis, jo portālā publicētā viedokļa raksta autors vāji pārzinājis lietotos terminus. Vērtējot portāla rīcību, Ētikas padomes ieskatā svarīga ir medija redakcionālā loma. Pirms viedokļrakstu publicēšanas, redakcijai būtu pienākums kritiski izvērtēt materiālu, pamanīt šādus neloģismus, kā arī citas neskaidrības vai pretrunas materiālā un lūgt autoram veikt precizējumus vai labojumus. Šai gadījumā, pēc iepazīšanās ar sūdzību portāls izvērtēja publikāciju un to dzēsa.

Citā sūdzībā tika iebilsts pret frāzes “Kariņa privātie avioreisi” lietojumu kāda portāla publikācijas virsrakstā, norādot, ka šis termins nav korekts, jo premjers reisos lidoja nevis privātās vajadzībās, bet tikai valsts vajadzībās sev un savai komandai. Sūdzētājs raizējās, ka, izplatot šādas slikti formulētas, pārprotamas ziņas, notiek baumu izplatīšana vai mērķtiecīga neslavas celšana vislabākā kaimiņvalsts viltus ziņu izplatības stilā. Ētikas padome piekrita, ka šajā situācijā būtu bijis pareizi lietot citu terminu. Skatot minētās frāzes lietošanu medijos, Ētikas padome secināja, ka, lai arī šo frāzi plaši izmantojuši arī citi mediji, tas to nepadara par pareizu; tās lietojums liecina par paviršību. Katram medijam ir individuāla atbildība par informācijas izvērtēšanu un savu rīcību. Šajā situācijā bija viegli konstatēt, ka frāzi “Kariņa privātie avioreisi” radīja un mērķtiecīgi izplatīja opozīcijas politiķi, lai radot un tiražējot divdomīgu apzīmējumu, kas ietver norādes uz nemorālu rīcību, izraisītu negatīvu sabiedrības vērtējumu par premjeru. Pārņemot šo frāzi, mediji dara to, kas ir izdevīgi atsevišķiem politiķiem. Ētikas padome uzsver, ka šādas valodas konstrukcijas medijiem būtu jāizvērtē kritiski, termini ir jālieto precīzāk un korektāk, atceroties, ka mediju ētikas godprātības princips paredz tiekšanos pēc patiesības. Ētikas padome vērš arī pārējo mediju uzmanību un valodas precīzāku un korektāku lietojumu šajā un citās situācijās. Konrētajā situācijā pēc sūdzības saņemšanas medijs izvērtēja virsrakstu un atzina, ka vārds “privāts” virsrakstā lietots kļūdas (pārteikšanās) un tam nebija maldinošu ziņu izplatīšanas vai kāda cita ļauna nolūka. Portāls atvainojās un veica virsrakstā precizējumu. Ētikas padome pozitīvi novērtē portāla rīcību.

Par Latvijas Mediju ētikas padomi

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd Biedrībā ir 48 biedri un četri asociētie biedri. Nekļūstot par biedriem, Biedrības Ētikas kodeksu ievērot apņēmušies vēl 25 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā darbojas Andrejs Mēters, Aivars Pastalnieks, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Vita Dreijere-Smane, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.