Lielākā sāpe jaungulbeniešiem ir par pili, apgaismojumu pagastā, ūdenssaimniecību.
Kredīti – minimāli
Divas stundas pagājušajā nedēļā Jaungulbenē ilga tikšanās ar novada domes administrācijas darbiniekiem. Pagasta iedzīvotāji ne tikai uzklausīja amatpersonas, bet arī iesaistījās dialogā ar viņiem. Uz sapulci bija ieradušies aptuveni 30 pagasta iedzīvotāji.
Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska informēja, ka novada kopbudžets ir aptuveni 15 miljonus liels, Jaungulbenes pagasta pārvaldes budžets ir aptuveni 420 000 latus liels, bet šajā summā neietilpst projekti un kredītsaistības. “Kredītportfelis pagastam ir minimāls,” norādīja A.Pružinska. Jaungulbenes pagastā 100 latus lielu jaundzimušo pabalstu ir saņēmušas septiņas ģimenes. Pagājušajā mācību gadā 2707 lati pagastā iztērēti maznodrošināto ģimeņu bērnu ēdināšanai.
Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons iedzīvotājus informēja, ka arī Jaungulbenes pagastā varēs šķirot atkritumus. Šādi laukumi, kur būs divi krāsainie konteineri – viens stiklam, otrs – PET pudelēm un papīram -, visticamāk, būs Gulbītī, Jaungulbenē, pie profesionālās vidusskolas un Sveķu skolas.
Pie vainas likumdošana un birokrātija
Kāds kungs gados “cēla augšā” jautājumu par ūdenssaimniecību. “Cik gadus vēl būs jāmokās ar ūdeni? Jau cik gadus nekas nenotiek. Stundu jātecina ūdens, lai tas būtu normāls. Nāk rūsa ārā. Veļu nevaru kārtīgi izmazgāt. Cik ilgi vēl būs jāgaida, lai sakārtotu ūdenssaimniecību?” viņš vēlējās zināt.
Pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs oponēja, ka ar ūdens kvalitāti tiekot nedaudz pārspīlēts. Šis pats ūdens plūstot arī, piemēram, uz skolu. Regulāri tiek veiktas analīzes. Viņš atzina, ka dzelzs saturs un duļķainība tam ir paaugstināta, bet tā nav, ka pa krānu tek virca. Savukārt, runājot par ūdenssaimniecības projektiem, viņš skaidroja, ka pagasts cīnās jau vairākus gadus, bet tā neesot tik daudz pagasta pārvaldes vaina, kā visa kopējā likumdošana un birokrātija. “Šobrīd tehniski ekonomiskie pamatojumi tiek izskatīti otrajā kārtā. Ja tiks akceptēti, tad notiks projekta izstrāde un būvniecība,” teica A.Vasiļjevs. Savukārt A.Pētersons piebilda, ka tie vēl varētu būt divi gadi.
Arī apgaismes jautājums Jaungulbenē esot sāpīgs, jo iedzīvotāji vēlētos apgaismojumu pagasta centrā, bet pagaidām šī jautājuma risināšana esot diezgan bezcerīga.
Liela sāpe ir arī pils. Iedzīvotāji interesējās, kad pilij būs īsts saimnieks. Viņi kā piemēru novada vadībai minēja Augulienas muižu, kur viss tagad esot tik lieliski.
Atsevišķus iedzīvotājus satrauc arī ceļu tīrīšana ziemā. A.Vasiļjevs skaidroja, ka iespēju robežās tiek darīts viss. Lai iedzīvotājiem būtu nojausma par finansēm, kas tiek piešķirtas ceļu uzturēšanai, viņš informēja, ka 32 kilometri ir pagasta pārvaldes pārziņā un finansējums gadam to uzturēšanai ir tikai 5000 latu. “Tas ir maz, kad vēl nebijām novadā, tie bija 9000 vai 10 000 latu. Viena reize nogreiderēt izmaksā aptuveni 900 lati, bet vēl ir jālabo arī notekcaurules un tamlīdzīgi. Tad, padalot šo naudu, varat redzēt, cik daudz mēs varam darīt gada laikā.”
