Kad sabiedrība uzzināja, kāds darbā mēdz ierasties Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, daudz tomēr bija tādu, arī komentētāji “dzirkstele.lv”, kas uzskatīja, ka Kabanovu jau apvaino tikai tāpēc, ka viņš pārstāv “Saskaņas Centru” un atkal tika drillēta “vecā dziesma” – nav pierādāms, ka deputāts bijis dzēris. Katrā ziņā pats amatpersonas dzeršanas fakts aizbīdījās otrajā plānā. Protams, normālā valstī deputātam būtu jāatkāpjas, te nesagaidījām pat atvainošanos. Redakcijas darbā esam sastapušies ar gadījumiem, kad intervējamās amatpersonas telefona otrā galā gaišā dienas laikā runā tā dīvaini un nesaprot, ko jautā, gluži kā Kabanovs. Nē, protams, alkometru pie klausules neturējām. Tāpat nav arī pierādījumu par kādu vietējo amatpersonu, kas pirms pāris gadiem pat savu Rīgas priekšniecību esot atļāvies sagaidīt kunga prātā. Nezinu, vai sekoja arī sods, bet katrā ziņā amatpersona strādā vēl šobaltdien. Smieklīgi, ja nebūtu skumji! Nenoliedzami, liela daļa sabiedrības ir iecietīga pret dzeršanu, vairāk vadoties pēc principa – kam gan negadās, jo cilvēks jau tomēr vien ir. Tieši tāda attieksme bija vērojama, kad pērn policistu pieķēra, braucot dzērumā un bēgot no saviem amata brāļiem. Cik bija nosodītāju, tikpat arī aizstāvju, turklāt arī no pašu likumsargu puses. Tāpat nav noslēpums, ka ar paša novada svētību palaikam tiek rīkotas dažādas balles (arī skolotājiem) ar pamatīgu alkohola patēriņu. Tādēļ arī nevajadzētu liekulīgi raukt degunu par to, cik daudz grādīgā ciena jaunā paaudze, jo paši viņiem rādām piemēru!
