Pagājušajā nedēļā Stradu pagastā ir sākušās aktivitātes uz valsts 1.šķiras autoceļa virzienā no Gulbenes uz Rēzekni, kur par aptuveni 4,3 miljoniem latu paredzēts rekonstruēt 10,2 kilometrus, ieskaitot Pededzes tiltu, kā arī izveidot gājēju ietvi no Gulbenes līdz Palienai.
Jau nocirsti pirmie ozoli apmēram kilometru garā posmā, bet, kā liecina iepriekš no akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” saņemtā informācija, pavisam ir paredzēts atbrīvot ceļu no 879 kokiem.
Rēzeknes ceļa posms Stradu pagastā noslēgs Vidzemi un Latgali savienojošā maršruta Rēzekne-Gulbene sakārtošanu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.
Uz ceļa būs luksofori
Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir lietuviešu firma “Kauno tiltai”. Apakšuzņēmējs ceļa darbiem uz Rēzeknes ceļa Stradu pagastā ir vietējā SIA “Rubate”. Tiltu būvēs SIA “8 CBR” no Smiltenes. Ozolus cērt un celmus raus laukā licencētā mežizstrādes SIA “AVN Plus”no Cēsu puses.
Projekta vadītājs Juris Začests “Dzirkstelei” skaidro, ka ceļš autosatiksmei slēgts netiks ne tagad, ne ziemā, darbi tiks veikti tik ātri, cik atļaus laika apstākļi. “Viss norit saskaņā ar likumu, ar drošību. Tomēr arī pašiem autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem, jāseko kustību ierobežojošajām zīmēm, jo tiek zāģēti koki un iebraukšana šajā ceļa joslā ir bīstama. Smagajām automašīnām izdevīgāk ir braukt pa Balvu ceļu. Autovadītāju uzmanības piesaistei rekonstruējamajā Rēzeknes ceļa posmā drīzumā tiks izmantots viens luksofors. Iespējams, ka kopumā būšot vajadzīgi pat trīs luksofori,” viņš saka.
Krusti uz cērtamajiem kokiem
Bioloģe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele pagājušajā nedēļā brauca pa Rēzeknes ceļu Stradu pagastā un secināja, ka nocirsts daudz veselīgu ozolu. Viņai ir neskaidrs jautājums, kuru pauda “Dzirkstelei”: “Pašlaik necirstajā posmā koki ir bez atšķiramiem marķējumiem – tad kurus kokus cirtīs un kurus ne?”
“Pirms nozāģēt kādu koku, par to pārliecināmies vairākkārt. Viedoklis tiek saskaņots. Cērtamo koku stumbriem tiek uzzīmēts krusts – sarkans vai zaļš,” stāsta J.Začests. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters “Dzirkstelei” skaidro, ka saudzējamie dižkoki tiek apjozti ar koka jostu. Tā nebūs pienaglota, bet apsieta, lai saudzētu stumbru.
L.Eņģele vēl jautā, vai nebija iespējams saglabāt vairāk koku, piemēram, no Gulbenes līdz Stradiem vienu koku rindu. Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” skaidro: “Nav iespējams apvienot kvalitatīvu ceļu ar koku saglabāšanu kaut vai vienā ceļa pusē. Sākotnēji tāda doma bija, paplašinot brauktuvi vienā pusē. Bet tad būtu jāatpērk privātie zemes īpašumi.”
Kur liks koksni?
J.Duļbinskis stāsta, ka pašvaldība sākotnēji plānoja pieteikties izmantot Rēzeknes ceļa rekonstrukcijas laikā nocirstos kokus, taču vēlāk sakarā ar iedzīvotāju pausto negatīvismu no šīs domas atteicās. Nozāģētie koki paliek būvuzņēmēja rīcībā un tiks izmantoti pārstrādei – daļa kā malka vai šķelda, daļa – kā lietas koks. “Ir pietiekami lieli izdevumi, lai nozāģētu kokus, izrautu celmus. Kamēr koks nav sazāģēts dēļos, uzminēt tā vērtību nevar,” skaidro J.Duļbinskis. Iedzīvotāji piesakoties pie būvnieka un braucot pēc koku zariem. Dažs sakot, ka koksni vajag koka karošu grebšanai, cits – vēlas savu pagalmu izrotāt ar ozolkoku. Naktī nozāģētos kokus uz ceļa neviens neapsargā.
