Šonedēļ Latvijā solīts pirmais sniegs. Kamēr tas vēl nav sagaidīts, iedzīvotāji kapsētās ar skubu kasa, vāc lapas un nes tās uz savākšanas vietām. Gulbenes vecajā kapsētā ir vairāki iežogoti laukumi, kuros iedzīvotāji var novietot savāktās lapas.
Vakar “Dzirkstele” pilsētas vecajā kapsētā satika daudzus iedzīvotājus, kuri kopa piederīgo atdusas vietas. Strādāja arī trīs “simtlatnieki”, kā arī kapu apsaimniekošanas speciālistes vietniece Ginta Brūniņa. Kapsētā viņa ir sastopama katru dienu līdz pulksten 15.00. Taču uz vietas viņa nesēž, bet visu laiku fiziski strādā.
Gulbenes kapu apsaimniekošanas speciāliste Valda Kupce saka paldies visiem cilvēkiem, kuri šajās dienās ir devušies vai vēl dodas uz kapsētu, lai savāktu lapas. Viņa aicina tās tomēr ne tikai sagrābt, bet arī aiznest uz savākšanas vietu. Nav patīkami, ja kāds sakasīto atstāj uz celiņa vai vēl sliktāk – uz citu apbedījumu laukumiem.
Novembris – mirušo pieminēšanas laiks
2.novembrī katoļi atzīmē visu ticīgo mirušo piemiņas dienu, kurā aizlūdz par aizgājējiem. Luterāņu tradīcijā Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena būs 25.novembrī – baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmās adventes. Arī baptisti iededz svecītes baznīcas gada pēdējā svētdienā.
Pareizticīgie saskaņā ar savu liturģisko gadu par aizgājēju dvēselēm aizlūdz vairākkārt, piemēram, 3.novembrī būs tā saucamā vecāku sestdiena, kad tiks pieminēti mirušie. Tiek uzsvērts, ka par viņiem ir jālūdzas baznīcā, nevis kapsētā. V.Kupce uzsver, ka iedzīvotāji var apmeklēt kapsētu, kad viņiem sirds liek to darīt.
Vēlas inventāra nomu un dežurantu kapos
“Dzirkstele” novēroja, ka daža sieva lapas salikusi jau trīs polietilēna maisos. Viņa sakasīto nesa izbērt vairākas reizes pēc kārtas. Vēl cita kapu uzkopēja sagrābtās lapas izmest nesa pielāgotā skārda paliktnī. Viņa teica, ka tas pēc individuāla pasūtījuma pagatavots SIA “Vidzemes būvnieks”. Kāda cita sieviete lapas grāba lakatā. Viņa sacīja, ka tā esot vieglāk. “Agrāk kapličā varēja aizņemties ķerru. To gan vairāk izmantoju, lai pievestu smiltis,” “Dzirkstelei” stāstīja sieviete.
G.Brūniņa skaidro, ka šāda inventāra maksas pakalpojuma nav. Var lūgt aizdot ķerru, ja tā tobrīd ir uz vietas un nav nepieciešama svarīgākam nolūkam, piemēram, gatavojoties kādām bērēm.
Tomēr ne visi gatavi samierināties ar šādu situāciju. Gulbeniete Gaida Limmane “Dzirkstelei” pauda: “Vai tiešām mēs, kuriem piederīgie atdusas Gulbenes vecajā kapsētā, neesam pelnījuši neko vairāk par akas cauru spaini? Taujājot uz vietas, man tā arī neizdevās noskaidrot, vai iespējams iznomāt ķerru rudens lapu aizvešanai uz savākšanas vietu. Vecam cilvēkam ir grūti lapas nest polietilēna maisos, kuri ir smagi un turklāt plīst.” Viņa pauda sašutumu arī par to, ka kapsētā nav pastāvīga dežuranta kapličā.
V.Kupce pastāstīja, ka viņa darbalaikā ir sazvanāma pa mobilo tālruni 26460306, kā arī viņu var uzmeklēt kabinetā, kas atrodas Gulbenes bibliotēkas ēkā.
Citās pilsētās situācija ir līdzīga
“Dzirkstele” painteresējās, kā ir kaimiņpilsētu kapsētās. Izrādās, ka ķerru, lāpstu, grābekļu nomas par maksu nav arī Alūksnes, Balvu un Madonas kapsētās. Piemēram, Madonā, kur vairāku pilsētas kapsētu apsaimniekošana ir pašvaldības Īpašumu uzturēšanas nodaļas kompetence, pie kapličas esot izlikti darbarīki, kurus katrs var ņemt un lietot, taču tie, protams, ir jāatnes un jānoliek atpakaļ. Cits jautājums, vai vienmēr tā notiek.
Alūksnē, kur kapus apsaimnieko pašvaldības aģentūra “Spodra”, kapu pārzini var satikt no rīta. Esot domāts par to, lai dežūras kapsētā būtu pastāvīgas. Tāpēc kapsētā tiek celts namiņš, kas kalpos kā biroja telpas. Paredzams, ka tas notiks jau decembrī.
Balvu kapsētas apsaimnieko pašvaldības aģentūra “San-teh”. Kapu pārzinis var atrasties ikvienā no trim pilsētas kapsētām, jo viņa pienākums ir kopt teritoriju.
