Saimniece Jaungulbenē zirgu piesējusi vietā, kur nav zāles, kaut pašai pieder 5 hektāri zemes. Saimnieks Svelberģī sētas suni piesējis tā, ka dzīvniekam jāguļ peļķē.
Šādu un līdzīgu informāciju “Dzirkstele” no iedzīvotājiem saņem regulāri, taču faktiski viņiem par šiem faktiem ir jāziņo Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldei personīgi vai pa tālruni 64471105, vai pa e-pastu “[email protected]”. Pieņem arī anonīmu informāciju, tomēr labāk ir, ka cilvēks nosauc savu vārdu, uzvārdu un atstāj arī kontaktinformāciju, jo pēc tam pārvalde viņam personīgi ziņo par rezultātiem, pārbaudot saņemto informāciju.
Var nākt vienkārši parunāties
“Cilvēkiem, kuri nav vienaldzīgi, pamanot dzīvnieku labturības prasību pārkāpumus, un ziņo par to Pārtikas un veterinārajam dienestam, nevajadzētu baidīties mums nosaukt savu vārdu. Kad dodamies pārbaudīt saņemto informāciju, mēs nekad neatklājam tās personas identitāti, no kuras saņemta informācija,” “Dzirkstelei” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Viņa aicina arī iedzīvotājus nebaidīties zvanīt, jautāt, lūgt padomu, lai saskaņotu savu viedokli ar normatīvo aktu prasībām un secinātu, vai ir pamats satraukumam par kādu konkrētu faktu vai tomēr nav. Svarīgi arī, lai sūdzēšanās nekļūtu par sliktu kaimiņattiecību izpausmi bez pamata.
Šogad I.Tomiņas vadītās iestādes darbinieki, saņemot iedzīvotāju sūdzības, ir izbraukuši deviņās pārbaudēs. Tostarp reaģēts uz piecām anonīmām sūdzībām, kuras izrādījušās nepamatotas. Piemēram, bija saņemta sūdzība, ka Jaungulbenē saimnieks nepietiekami baro un neārstē bulli, taču pārbaudē šie fakti neapstiprinājās. Saņemta arī informācija, ka Jaungulbenē saimnieks nebaro teļus, taču tā izrādījās nepatiesība. Abi ziņojumi bija anonīmi. “Būtu jāizvērtē, vai anonīmo zvanītāju par šādu nepamatotu trauksmi jāsoda tāpat, kā tas paredzēts par nepamatotu ugunsdzēsēju vai policijas izsaukšanu,” uzskata I.Tomiņa.
Naudas sodu piedzen
Šogad Gulbenes novadā divos gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori par konstatētajiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem ir uzrakstījuši administratīvā pārkāpuma protokolu. No visām saņemtajām sūdzībām četras bijušas par lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļiem, pārējās – par suņiem. Vienā gadījumā pēc fakta pārbaudes tika nolemts suni, kas Gulbenē tika turēts nepiemērotos apstākļos, konfiscēt (saimniekam – naudas sods) un nogādāt Alūksnes dzīvnieku patversmē. Tagad sunītim atrastas jaunas mājas un viņa dzīves apstākļi uzlabojušies. “Izrādījās, ka sunītis pēc rakstura ir jauks, kad juta pret sevi atbilstošu izturēšanos,” priecājas I.Tomiņa, kura ļoti labi saprot šādas situācijas arī personiski, jo jau otrreiz mūžā kļuvusi par grūtībās nonākuša suņa (viens paņemts no patversmes, otrs no saimniekiem, kuri aizbraukuši no Latvijas) jauno saimnieci.
Viņa uzsver, ka samaksāt dienesta uzliktu naudas sodu ir katra iedzīvotāja pienākums. Ja tas nenotiek labprātīgi, soda nauda tiek piedzīta ar tiesu izpildītāja starpniecību kaut vai vairākus gadus.
Skaidro pienākumus
“Ne vienmēr konstatējam cietsirdību pret dzīvniekiem. Biežāk ir labturības prasību pārkāpumi. Savos atzinumos vadāmies pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma, pēc Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai vai arī lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības. Piemēram, bija sūdzība par to, ka Galgauskā ziemā ārā, aukstumā ganās liellopi. Pārbaudē šis fakts netika uzskatīts par pārkāpumu, jo ir dzīvnieku šķirnes, kurām turēšana šādos apstākļos ir norma. Taču konstatējām citus labturības prasību pārkāpumus,” saka I.Tomiņa.
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, dienesta inspektori veic pārbaudi pēc iespējas īsākā termiņā. Taču dzīvnieku īpašniekiem šīs pārbaudes nav jāuztver kā drāma, jo inspektori ir gatavi cilvēkiem skaidrot vēl un vēl, kādas labturības prasības viņiem ir jānodrošina saviem dzīvniekiem. Ja atkārtotās pārbaudēs atklājas, ka aizrādījumi nav ņemti vērā, seko stingrāki mēri – sods. “Tomēr mūsu mērķis nav sodīt, mūsu mērķis ir panākt, lai dzīvnieks justos labāk un lai saimnieks saprastu, kā tas izdarāms,” klāsta I.Tomiņa.
Barošanu nedrīkst pārtraukt
I.Tomiņa saka, ka rudenī ir raksturīgi, ka kļūst arvien vairāk klaiņojošu suņu un kaķu, tāpēc pašvaldībai ir jāsarosās. Klaiņojošie dzīvnieki ir jānogādā patversmē. Raksturīgi arī, ka tieši rudenī cilvēki biežāk kļūst par patversmes dzīvnieku jaunajiem saimniekiem.
Teorētiski nedrīkstētu būt klaiņojoši suņi vai kaķi, taču reāli tādi ir. I.Tomiņa liek pie sirds, ka tiem, kuri iesākuši šos suņus/kaķus barot, tas ir jāturpina darīt. Šie cilvēki skaitās par šādu dzīvnieku turētājiem (nejaukt ar īpašniekiem!). Šādi turētāji var būt vairāki. Un likums viņiem nosaka pienākumus – ne tikai jābaro suņi/kaķi, bet tie arī jāattārpo, jāvakcinē un tiem jānodrošina labturības prasības, nepieļaujot dzīvnieku nosalšanu ziemā.
