Gulbenieti Ingu Kadili uzklausījusi Evita Brokāne
Pagājušās nedēļas beigās – svētdien – piedalījos izstādes “Laika matērija” atklāšanā muzejā. Tie bija tādi mazi svētki šajā svētdienas dienā. Tā bija iespēja sasildīt sirdi, apstāties un padomāt par laiku. Arī skolā esmu bērniem likusi domāt par laiku. Tas ir ļoti būtiski – ikdienas steigā aizdomāties, kas ir laiks, kā šobrīd tas rit. Mēs tikai sakām, ka laiks skrien, bet šie jaunieši, kuru darbi ir redzami izstādē, ir pavisam citādāk paskatījušies uz laiku. Man ļoti patika šī izstāde. Šī izstāde ir laiks domāšanai. Tajā nevar ieskriet un izskriet ārā. Tā liek apstāties un padomāt.
Pagājušajā nedēļā biju arī Rīgā uz sanāksmi metodisko apvienību vadītājiem un, kad atbraucu mājās, novērtēju, cik labi, ka ir mājas, kur atgriezties. Rīgā ir šī bezpersoniskā, dinamiskā, lietišķā vide, un, tikai izbraucot no savas reālās dzīves vides un pēc tam atgriežoties, spēj novērtēt un priecāties, cik labi, ka tev ir sava māja, sava vieta, sava pilsēta, kur atgriezties.
Sagaidījām taču arī pirmo sniegu! Ziema jau ir novērtēta – abas ar meitu devāmies arī nedaudz paslēpot! Apkārt ir daudz pozitīvu notikumu!
