Gulbenē pie evaņģēliski luteriskās baznīcas, ierīkojot jaunu ūdensvadu un kanalizāciju, atklāti Rīgas arhibīskapa Fridriha 1340.gadā celtās viduslaiku pils mūri. Lai veiktu plašāku to izpēti, šonedēļ tur darbu sāka arheologs Oskars Ušpelis no Rīgas.
Viņam palīdz vietējais vēsturnieks Anatolijs Savickis, kurš apliecina, ka tā vēsturiski ir vecākā apbūve Gulbenē, kas datējama ar 14. līdz 16.gadsimta beigu posmu.
“Tā ir Gulbenes senākā vēsture, tāpēc tas ir unikāls atradums, lai gan jau bija zināms, ka tur atrodas viduslaiku pils drupas. Tāpēc tad, kad sāka ierīkot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, šai vietai bija noteikta arheoloģiskā uzraudzība. Tas nozīmē, ka, tiklīdz atklājas arheoloģiskas liecības, tranšeju ar traktora kausu rakt nevar. Viss ir jādara ar lāpstu maksimāli saudzīgi, lai vecos mūrus nesagrautu,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes nodaļas inspektore Sarmīte Dundure.
Darbs ir apjomīgs
“Šobrīd izrakumus veicam līdz komunikāciju cauruļu apakšējam līmenim, bet, tā kā viduslaiku pils mūri liecina, ka tā ir Gulbenes vecākā celtne, tad būtu ļoti labi, ja izrakumus varētu veikt ne tikai līdz telpas vidum, kā tas ir šobrīd, bet līdz grīdai. Tas nozīmē, ka zem pašreiz atsegtā līmeņa būtu jārokas vēl pusotru metru dziļāk. Ja aprobežosimies tikai ar celtnieku līmeni, tad telpa būs atsegta tikai līdz pusei,” stāsta O.Ušpelis. Viņš atzīst, ka sākumā nedomājis, ka darbs būs tik apjomīgs, tāpēc vienā nedēļā izrakumus pabeigt neizdosies.
Pagaidām arī vēl nekādus priekšmetus nav izdevies atrast. “Kā liecina vēsturiskā informācija, savulaik, pirms baznīcas celtniecības 1838.gadā, veicot apjomīgus pilsdrupu izlīdzināšanas darbus, cilvēkiem bijis stingri aizliegts atrastos priekšmetus nest uz mājām, tomēr pieļauju, ka tas ir darīts,” spriež O.Ušpelis. Arheologa rīcībā šobrīd ir tikai 19.gadsimtā veiktais pils uzmērījuma plāns, kas ļauj tikai apjaust, kā pils savulaik izskatījusies, kāds bijis to telpu izkārtojums. “Tas liecina, ka šī ir bijusi kastelas tipa pils ar neregulāru plānojumu. Pagaidām spriest par visu vēl ir grūti. Kad viss būs atrakts, uzmērīts, uzzīmēts, nofotografēts un aprakstīts, uz pili varēsim paraudzīties it kā no augšas, bet, saliekot kopā mūsu pētījumu ar jau esošo, daudz labāk varēs izprast pils plānojumu,” stāsta O Ušpelis. Ja tiks atrasti kādi priekšmeti, tie tiks nodoti Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejam. Arī informācija, kas tiks apkopota par šo objektu, būs muzejā.
Vajadzīgs finansiāls atbalsts
Šobrīd pils mūri tiks atsegti tikai tajā daļā, kur tiks ieliktas komunikāciju caurules. O.Ušpelis nenoliedz, ka būtu vērtīgi izrakumus turpināt, bet tas atkarīgs no vietējās pašvaldības ieinteresētības. “Pils ārējo sienu varētu atsegt apskatei, bet ar to vien nepietiks, jo senie mūri ir jāuztur,” stāsta arheologs. Zeme, kur šobrīd notiek izrakumi, pieder luterāņu baznīcai, tāpēc jāņem vērā arī baznīcas intereses. Kā klasisku piemēru O.Ušpelis min Cēsu viduslaiku pili, kas ir atvērta apmeklētājiem. Savukārt S.Dundure stāsta, ka arī Raunas novada pašvaldība ir radusi līdzekļus, lai varētu turpināt viduslaiku pils izpēti. “Gulbenē viss pagaidām atrodas zem zemes, bet šī divu gadsimtu laikā ir pirmā reize, kad gulbenieši var paskatīties, kas tur savulaik ir bijis,” bilst inspektore.
