Pagājušajā sestdienā Gulbenes novada lielākā zemnieku saimniecība “Lācīši”, kas atrodas Galgauskas pagastā, vērienīgi svinēja savas pastāvēšanas 15 gadu jubileju.
Tajā piedalījās ne tikai saimniecības kolektīvs, bet arī sadarbības partneri, lai kopīgi atskatītos uz šajā laikā paveikto.
“15 saimniekošanas gadi pagāja ļoti ātri, bet es uzskatu, ka zemnieku saimniecībai tas ir daudz, īpaši ņemot vērā straujo saimniecības attīstības tempu. 1997.gada 28.jūlijā reģistrēju savu zemnieku saimniecību, lai sāktu saimniekot patstāvīgi, apsaimniekojot kopumā 300 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas bija gan pašu īpašumā, gan tika nomāta. Bija arī graudu novācamais kombains “Jeņisej”, kāpurķēžu traktors, dažādi agregāti un liela vēlēšanās strādāt un attīstīt saimniecību,” stāsta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis.
Visus šos gadus viņu vadījusi pārliecība, ka vajag ņemt visu, ko daba dod, kā arī optimizēt saimniekošanu. Tieši tāpēc saimniecībā veiksmīgi ir apvienota lopkopības nozare ar augkopību. Tajā skaitā ar lopbarības un graudaugu audzēšanu, kā arī ar ilggadīgo zālāju sēklas ieguvi.
Uzlabo darba apstākļus
Šodien “Lācīši” apsaimnieko 1300 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ir izveidots moderns lauksaimniecības tehnikas parks. 15 gadu laikā veiksmīgi īstenoti 11 vērienīgi Eiropas fondu finansēti lauksaimniecības projekti. Starp tiem 4 projekti ir saistīti ar celtniecību. Uzbūvēta jaudīga graudu kalte un graudu glabāšanas torņi. Saimniecībā ir atjaunots zālāju sēklkopības tehnikas komplekss. Pirms pāris gadiem tapusi arī moderna liellopu novietne 100 vietām, kur govīm ierīkots muguras kasītājs, tās novietnē atrodas nepiesietas, skan mūzika, visi procesi fermā ir mehanizēti. Pēc mēneša ekspluatācijā, izmantojot Eiropas fondu atbalstu 60 procentu apmērā, tiks nodota vēl viena slaucamo govju novietne jau 300 galvām. “Tas nozīmē, ka arī piena ražošana palielināsies trīs reizes. Jaunajā novietnē roboti pagaidām vēl govis neslauks, bet strādniekiem darba apstākļi noteikti būs nesalīdzināmi labāki. Roku darbs tiks samazināts līdz minimumam,” stāsta Stanislavs Gžibovskis. Viņš atzīst, ka šobrīd nedomājot par to, kas vēl būtu nepieciešams saimniecībai. “Tagad ir tikai jāstrādā, lai atmaksātu kredītus, kas ņemti tehnikas iegādei un būvniecībai,” piebilst zemnieks.
Vienīgie Latvijā
Saimniecība, ievērojot visas nepieciešamās audzēšanas prasības, daudzus gadus nodarbojas ar zālāju sēklu ieguvi un ir izvirzījusies pirmajā vietā Latvijā, kas ar to nodarbojas tik plaši, zālāju sēklu laukiem atvēlot 113 hektārus. Šoruden kopumā iekultas 78 tonnas zālāju sēklu. 2010.gadā, cerot uz labu peļņu, mēģināts audzēt arī eļļas linus, bet šis mēģinājums visā Latvijā sevi tomēr neattaisnojis. Ar katru gadu minerālmēsli kļūst arvien dārgāki, tāpēc “Lācīšos” nemitīgi domā, kā iespējami racionālāk izmantot līdzekļus. Piemēram, lai uzlabotu augsnes struktūru, sarkano āboliņu sēj pasējā zem labības kultūrām. Arī konkurss “Zelta lauks 2011”, kurā saimniecība saņēma balvu par labāko kviešu lauku Vidzemes reģionā, ir apliecinājums pārdomātai saimniekošanai. Saimniecība ir arī lauksaimnieku visaugstāk vērtētā konkursa “Sējējs” laureāte. Par to, kāda saimniecība varētu būt vēl pēc 15 gadiem, S.Gžibovskis daudz nesapņo. “Katrā ziņā saimniecībai ir vēl lielas izaugsmes iespējas. Arī 2012.gadu vērtējot, saku, ka gads ir bijis smags, bet stabils. Ražas novākšana nebija viegla, jo bieži lija lietus, bet ļoti labi strādāja kalte, kopumā ļaujot izkaltēt 9000 tonnu graudu un rapsi,” pārliecināts saimnieks. Viņš uzskata, ka laukos blakām var pastāvēt gan lielās, gan mazās zemnieku saimniecības. “Cilvēkiem ir jāatrod kaut kas savs, ar ko nodarboties, jo ir ļoti daudz dažādu iespēju. Tā var būt aitu, kazu vai arī gaļas lopu audzēšana, kas kļūst par arvien ienesīgāku un stabilāku nozari, tās var būt zemenes, avenes vai upenes. Uzskatu, ja ir moderna saimniecība, kāpēc lai tajā nestrādātu arī jauni cilvēki,” prāto S.Gžibovskis.
Pateicas saimniecības ļaudīm
Zemnieku saimniecība “Lācīši” gadā vidēji nodrošina darbu 25 strādniekiem. Vairāki no viņiem strādā kopš pirmās dienas. Viņus godināja arī jubilejas pasākumā. Paldies tika teikts Imantam Gruntmanim, Mintautam Slemperam un Aivim Lūsim, kuriem, kā saimnieks pats saka, droši var uzticēt jebkuru lauksaimniecības tehniku, un citiem labākajiem darba darītājiem, kā arī draugiem un paziņām. Jubilejā piedalījās arī sadarbības partneri, piemēram, firmas “LatRaps”, “Baltika Agro”, “Agro Smiltene” un citas. Koncertēja Dainis Porgants un Jānis Jarāns, kā arī Roberts Ošiņš no “Latvijas Radio 2”. Pasākumu vadīja dīdžejs Aivis, kurš pats arī savulaik ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, bet tagad strādā “Latvijas Radio 2”. Bija arī bārmeņu šovs un salūts. Netrūka arī dažādu atrakciju un citu jautru izdarību.
Fakti
“Lācīšos” audzē: rudzus – 68 hektāri, ziemas kviešus – 322 hektāri, vasaras kviešus – 97 hektāri, auzas – 58 hektāri, miežus – 14 hektāri, zirņus –
6 hektāri, ziemas un vasaras rapsi – 268 hektāri.
