Tāpat kā pērn arī šogad Lāčplēša dienas lāpu gājiens pulcēja kopā ļoti daudz cilvēku. Svinīgajā brīdī pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem varoņiem svētdienas vakarā piedalījās vairāk nekā trīs simti gulbeniešu.
Gājienā līdzās zemessargiem un jaunsargiem soļoja ģimenes ar maziem bērniem, jaunieši, kā arī gados vecāki ļaudis. Netrūka arī tādu gulbeniešu, kuri lāpu gājienā noraudzījās no malas.
Aicina cienīt, atcerēties un godāt
Gājiena laikā varēja dzirdēt, kā vecāki skaidroja saviem mazuļiem, ka Lāčplēša dienā, ejot lāpu gājienā, pieminam kritušos karavīrus. Savukārt uzrunātais jauniešu pulciņš no Gulbenes vidusskolas stāsta, ka lāpu gājienā ir devušies arī iepriekšējos gados. Viņi zina, ka Lāčplēša dienā tiek atzīmēta latviešu karavīru uzvara, padzenot Bermonta karaspēku.
Liesmojot lāpām un degot svecēm, klausoties dziesmas un uzrunas, atskanot zalvēm no ieročiem, svētki ieguva patriotisku noskaņu.
Emocionāla bija novada domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas uzruna, atgādinot, ka ar gaismu mēs pieminam karavīrus, kuri 1919.gadā uzvarēja bermontiešus un ikvienu, kas kritis, pildot misiju par brīvu un neatkarīgu Latviju. “Visos laikos karavīrus pavadīja mātes, sievas, meitas, un, ja sieviešu domas pārvērstos vairogos, nebūtu kritušo, nebūtu asinsizliešanas, nebūtu pasaulē kara. Ik lappuse Latvijas vēstures norāda, ka brīva un lepna Latvija nav pašsaprotama. Mēs to nedrīkstam aizmirst,” teica S.Daudziņa.
Viņa aicināja ar cieņu atcerēties savas valsts vēsturi, stāstīt to bērniem un mazbērniem, jo tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai Latvija būs valsts, kurā ikviens jutīsies piederīgs, pārliecināts un gaidīts. “Šovakar un ikdienā godāsim tos, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs šodien varētu dzīvot brīvā valstī. Cienīsim savu zemi, valsti, sevi un cits citu!” savā uzrunā teica S.Daudziņa.
Gulbeniešus uzrunāja arī Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris Normunds Baranovs un pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis.
Aizlūdz par Latviju
Pēc pasākuma pie Brīvības pieminekļa visi bija gaidīti Gulbenes luterāņu baznīcā, kur klātesošos uzrunāja un aizlūdza par Latviju un tās kareivjiem divi mācītāji – luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss un katoļu draudzes mācītājs Māris Zviedris. Goda vietā zemessargi iznesa karogus. Klātesošos vienotā lūgšanā aicināja arī bataljona komandieris N.Baranovs.
I.Matīss savā svētrunā atgādināja, ka mūsu senčiem bija jāatdod savas dzīvības, lai mēs varētu dzīvot brīvā Latvijā, un Lāčplēša dienā pieminam tos, kas cīnījušies pret bermontiešiem. Un, lai arī ārējā ienaidnieka nav un mēs varot tagad justies droši, tomēr miera laikos cīņai jāturpinās mūsos pašos. Viņš aicināja cīnīties pret to, kas mūsu valstij vai ģimenei var izdarīt postu, un tajā pašā laikā uzsvēra, ka visos laikos cīņu ir stiprinājusi ticība.
M.Zviedris pateicās Dievam, ka mūsu valstī jau vairākus gadu desmitus nav bijis kara. “Tas, kurš aizstāv dzimteni un zina, ko nozīmē dzimtene, ir varonis. Aicinu saglabāt cieņu un mīlestību pret savu zemi,” savā uzrunā teica M.Zviedris.
Pēc dievkalpojuma mācītāji ikvienam paspieda roku un teica paldies par ierašanos uz svētbrīdi. Tas bija mīļi un ģimeniski, radot sajūtu, ka baznīcā ikviens un vienmēr ir ļoti gaidīti.
