Svētdienas vakarā ar kopēju himnas dziedāšanu un uguņošanu pie Gulbenes kultūras centra beidzās Latvijas dzimšanas dienas svinības. Cilvēku pūļi un mašīnu straumes plūda uz kopējo pasākumu. Kopā pulcējās pārsteidzoši daudz cilvēku. Šķiet, ka ar katru gadu to gulbeniešu, kuri vēlas kopīgi dziedāt himnu, izjust kopā būšana sajūtu, kā arī jūsmot par salūtu, kļūst arvien vairāk. Viņu vidū bija daudz jauniešu un mazu bērnu. Mazuļi ar neviltotu interesi un ziņkāri vēroja apkārt notiekošo. Degot ugunskuriem, gulbenieši vienojās kopīgā valsts himnas dziedāšanā. Mani patiešām pārsteidza pusaudzes, kuras stāvēja man blakus. Patīkami, ja desmit, divpadsmit gadus vecas meitenes ar tādu atdevi un tik skaisti dzied savas valsts himnu. Malači, bērni! Savukārt, atskanot pirmajām salūta zalvēm, daži jutās sarūgtināti un pat skaļi izteica savu neapmierinātību un piktumu par to, ka pirms salūta tomēr vajadzējis pabrīdināt, ka šoreiz uguņošana nāks no Ozolu ielas puses un, lai salūts būtu labāk redzams, jāvirzās uz Ozolu un O.Kalpaka ielas krustojumu. Bet tas nebūt nesabojāja svētku sajūtu. Daži ugunsziedus fotografēja, citi filmēja, bet lielākā daļa vienkārši baudīja. Īpaši skaists bija salūta noslēgums. Par to gulbenieši bija sajūsmā. Pēc salūta cits citu vēlreiz sveica svētkos, skanēja ovācijas un cilvēku sejas rotāja smaidi. Tik daudz pozitīvu emociju vienkopus! Nenoliedzami – svētku izskaņa bija skaista!
