Rasa Rozīte, Rīgas Starptautiskās Ekonomikas un Biznesa administrācijas augstskolas 3.kursa studente:
Gan pēc Augstākās izglītības padomes, gan Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējuma mana augstskola ir ierindota Latvijas izglītības iestāžu augšgalā un mana studiju programma atzīta par kvalitatīvu. Reālā situācija ir tāda, ka ministra Roberta Ķīļa izstrādātais kvalitātes noteikšanas modelis ir balstīts uz politiskiem principiem, kas arī ir izraisījis vispārēju sašutumu par gaidāmajām izglītības reformām. No studentu puses izskan visdažādākie komentāri, taču visvairāk tiek runāts par starptautiskajām iespējām un prakses vietām, ko nodrošina augstskola. Visticamāk, tieši tādēļ mūsu augstskolas vadība un studenti var būt mierīgi, jo šī augstskola to nodrošina, piedāvājot plašas iespējas. Protams, ļoti liela nozīme ir jautājumam par valsts piešķirto finansējumu. Jāteic, ka par studijām maksājam paši (manā studiju programmā piešķirtas divas valsts budžeta vietas uz kursu), tādēļ gan augstskola, gan valsts ir ieinteresēti piesaistīt un noturēt studentus, kā arī nodrošināt, ja ne ar augsta līmeņa izglītību, tad skaistu diplomu gan, jo pastāv princips – cik pats darīsi, tik arī būsi ieguvis. Tādēļ, izdarot izvēli par augstākās izglītības iestādi un studiju programmu, ir svarīgi pārliecināties, ka esi gatavs iet un darboties, kā arī jāņem vērā, ko un cik augstskola var nodrošināt, lai būtu apmierināts un iegūtā izglītība kvalitatīva.
Inga Deigele, Lejasciema jauniešu centra “Pulss” vadītāja, studē doktorantūrā:
Uzskatu, ka Roberta Ķīļa reformas augstākās izglītības jomā ir ne vien vēlamas, bet pat nepieciešamas. Es neatbalstu visas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa idejas, bet šī, manuprāt, ir ļoti loģiska un likumsakarīga. Šobrīd esmu akadēmiskajā atvaļinājumā doktorantūras studijās Latvijas Universitātē, un jāteic, ka diemžēl studijas plānoju neturpināt. Tas tā būs ne jau tādēļ, ka mani neinteresētu šī joma. Iemesls ir tāds, ka liela daļa studiju procesa ir neatbilstoša manām vajadzībām. Ja studiju programma ir kvalitatīva, tad augstskolai nav pamata satraukumam. Ja šāds iemesls ir – kāpēc mūsu studentiem būtu jāstudē un jāmaksā liela nauda tikai tādēļ, lai pasniedzējiem būtu alga? Iepriekš esmu beigusi Liepājas Universitāti (latviešu filoloģijas studijas) un ar studijām tajā esmu ļoti apmierināta. Studiju maksu atbilstību nevaru komentēt, jo pati par maksu studējusi neesmu. Pieļauju, ka tad, ja izglītība ir mūsdienu prasībām atbilstoša, par to ir vērts maksāt. Ja pretī sēž pasniedzējs, kurš savu sakāmo nolasa no lapas un vairāk neko par informāciju neiedod, tad gan nav vērts. Kāpēc ražot inteliģentos bezdarbniekus? Darba tirgū taču vajag prasmes un iemaņas.
Dita Grigore, Gulbenes 2.vidusskolas pedagoģe un projektu vadītāja: au sen bija laiks izvērtēt studiju programmas. Pirmkārt, es salīdzinu ar savu augstāko izglītību – mēs mācījāmies piecus gadus, turklāt mūsu darba dienas bija pilnas, arī nedēļa bija pilna. Mēs studējām kā budžeta programmas studenti, bet šobrīd ļoti daudzi studenti ir spiesti ņemt kredītus un apmaksāt studijas, jo budžeta vietu ir maz. Ja jau ir jautājums par izglītības finansēšanu un to, cik katrai programmai līdzekļus sedz valsts, tad šis jautājums tiešām kļūst nopietns un šīm studijām tiešām būtu jābūt pilna laika, nevis mācības sākas pirmdien un beidzas trešdien vai sākas trešdien un beidzas piektdien. Diez vai students šajā laikā plāno patstāvīgo darbu, biežāk tas ir darbs ar atalgojumu. Otrkārt, ja mēs virzāmies vairāk uz inženierzinātnēm, tad arī augstāko izglītību vajadzētu virzīt uz inženierzinātnēm un saplānot, kā tiek sadalītas mācību programmas starp augstskolām. Tas, kā šobrīd tiek izvērtētas studiju programmas, iespējams, nav labākais variants. Man šķiet, ka valstī būtu jāizlemj, cik programmas katra augstskola var vispār akreditēt, tad arī nebūtu šīs nekārtības, ka studentam ir jādomā par to, vai šī programma ir akreditēta un vai pēc gadiem viņam būs derīgs diploms. Roberta Ķīļa idejas ir apsveicamas, tad varbūt arī sadalīsies līdzekļi starp augstāko izglītību un vispārējo izglītību un tie netiks lieki izšķiesti.
